Uzdevumi talanta attīstībai sociālajā jomā

Katram bērnam ir nepieciešama balta A4 formāta lapa un rakstāmais.

5 minūšu laikā uz lapas uzraksta idejas, ko varētu darīt, lai uzlabotos savstarpējās attiecības, piemēram, ar mammu, māsu, draugu, skolotāju.

Pēc noteiktā laika tiek organizētas grupas (katrā 3–5 bērni).

Nākamo 10 minūšu laikā grupā katrs no dalībniekiem cits citu iepazīstina ar saviem priekšlikumiem. Pārējie iztaujā stāstītāju, daloties savā pieredzē un piedāvājot savu risinājumu. (Apspriežot katru priekšlikumu aizliegts to noliegt vai nosaukt par nederīgu.) Katrs bērns uz savas lapas pieraksta tās vērā ņemamās atziņas, kuras ir izteicis kāds no grupas dalībniekiem, bet kuras pašam nav ienākušas prātā.

Kad apspriešana beigusies, grupā savstarpēji vienojas par ne vairāk kā trim vērtīgākajiem attiecību veidošanas risinājumiem. Pedagogs katru grupu aicina tos nosaukt un paskaidrot savu izvēli.

Pēc uzdevuma izpildes būtiska ir diskusija par konstruktīvu attiecību veidošanas pamatprincipiem, to priekšrocībām un iespējamajām grūtībām.

Diskusijas jautājumu piemēri:

• Kas palīdz un kas traucē veidot pozitīvas savstarpējās attiecības?
• Kā rīcību motīvi ietekmē attiecību veidošanos?
• Kā var apgūt spēju veidot pozitīvas attiecības ar citiem?

Bērns nedēļas laikā norādītajā vietā (piemēram, uz A1 formāta lapas) var uzrakstīt sev aktuālu, interesējošu vai sasāpējušu problēmjautājumu.

Jautājumu piemēri:

• Man ir ļoti saspringts dienas režīms, negribu ne no kā atteikties. Kā atrast laiku atpūtai?
• Kur vasarā var strādāt?
• Ko uzdāvināt Ziemassvētkos tētim?
• Kurš kopā ar mani grib apgūt latvju dančus?
• Kā ļaut puisim X saprast, ka viņš ar savu uzvedību stundās traucē man mācīties?
• Kā noteiktajā laikā paspēt izpildīt visus uzdotos mājas darbus?

Ikvienam ir iespēja sniegt savu risinājumu, uzrakstot to zem jautājuma. Kā alternatīvu problēmjautājumu un atbilžu rakstīšanai var izmantot interneta vietni www.padlet.com.

Kad jautājumiem ir uzrakstīti pietiekami daudz ierosinājumu, pedagogs organizē diskusiju par aktuālajām bērnu problēmām un to risināšanas stratēģijām. Diskusijas laikā ir būtiski gūt atziņas par ierastiem un neierastiem situāciju risinājumiem, par spēju paskatīties uz to no dažādiem skatpunktiem, par konstruktīvu attiecību veidošanas nozīmi.

Diskusijas jautājumu piemēri:

• Ko ir ieguvuši jautājumu uzdevēji un ierosinājumu sniedzēji?
• Kā pozitīvas savstarpējās attiecības palīdz risināt problēmsituācijas?

Pedagogs sagatavo lapiņas ar situāciju aprakstiem un lietas (piemēram, lakati, somas, bumbas, rotaļlietas, cepures, grāmatas, avīzes, rakstāmpiederumi, gumijas zābaki, dēlis, iepirkumu maisiņi), ko varētu izmantot, izspēlējot dažādas situācijas.

Situāciju piemēri:

• Tu kopā ar trīsgadīgo brāli brauc sabiedriskajā autobusā no Rīgas uz Rēzekni. Jābrauc ir trīs stundas, brālis kļūst nemierīgs. Kāda ir tava rīcība?
• Kādam bērnam, ejot pa ielu, saplīst iepirkumu maisiņš, un viss izbirst zemē. Tu to pamani. Kāda ir tava rīcība?
• Ārā stiprs lietus, pie ieejas mājā ir izveidojusies liela un dziļa peļķe. Kāda gados veca kundze nezina, kā nokļūt mājā. Tu to pamani. Kāda ir tava rīcība?
• Pēc mācību stundām tu ar draugu uzkavējies skolā, jo līdz autobusam ir vēl divas stundas. Draugs ir izvēlējies spēles mobilajā tālrunī. Kā tu pārliecināsi savu draugu darīt ko lietderīgāku?

Bērni uzdevumu veic pāros. Katrs pāris izvelk lapiņu ar situācijas aprakstu, klusi izlasa, vienojas, kuru lomu katrs spēlēs. Neapspriežoties par risinājuma gaitu, izvēlas nepieciešamos rekvizītus un izspēlē minēto situāciju.

Pārējie dalībnieki vēro situācijas izspēli, ja kādam ir ideja situāciju risināt citādi, tas demonstrē to.

Pēc uzdevuma veikšanas būtiska ir diskusija par situāciju risinājumiem.

Diskusijas jautājumu piemēri:

• Kas palīdz un traucē ātri atrast risinājumus situācijās?
• Kā trenēt prasmi ātri pieņemt lēmumus?
• Kā saskarsmes kultūra ietekmē savstarpējās attiecības?

Pedagogs kopā ar bērniem dodas ārpus izglītības iestādes. Pastaigas laikā tiek izraudzīti 2 – 3 cilvēki padziļinātai novērošanai. Neuzkrītoši vērojot, ir jāmēģina iztēloties, kurp viņi dodas, kādu profesiju pārstāv, ko par viņu var pateikt pēc apģērba, kādas emocijas viņā dominē, ko var pateikt pēc viņa sejas izteiksmes, kā viņā izpaudīsies prieks, kā šis cilvēks var mainīties karsta strīda laikā. Pēc 15 minūšu ilgas novērošanas visi satiekas noteiktā vietā un pārrunā savus vērojumus.

Noslēgumā pedagogs organizē diskusiju par spēju ātri prognozēt cilvēku iespējamo reakciju un izteikt spriedumu.

Diskusijas jautājumu piemēri:

• Cik viegli ir novērot nepazīstamu cilvēku?
• Kas jāņem vērā, veicot šādus novērojumus?
• Kas palīdz nojaust otra cilvēka noskaņojumu?
• Kā ir iespējams prognozēt cilvēka turpmāko rīcību?
• Ko par cilvēku stāsta mīmika, ķermeņa kustības un žesti?

Vērošanas uzdevumu katrs bērns var veikt arī individuāli – ceļā uz izglītības iestādi vai mājām. Ar laiku tas attīstīs spēju atpazīt psiholoģiskos tipus, uzvedības modeļus, noskaņojumu, emocijas un prognozēt rīcību noteiktās situācijās. Ja šo uzdevumu veic ārpus mācību procesa, tad noteikti vismaz reizi nedēļā ar bērniem jāorganizē pārrunas par novērojumiem.

Pedagogs sagatavo lapiņas ar dalībnieku vārdiem. Katrs bērns izvelk vienu lapiņu, uz kuras ir uzrakstīts dalībnieka vārds, kurš nedēļas laikā ir jānovēro. To nedrīkst atklāt citiem.

Katra bērna uzdevums ir nedēļas laikā veikt novērojumus un pierakstīt, kādu ķermeņa valodu konkrētās situācijās novērojamais lieto, kāds ir novērojamā noskaņojums un kā tas mainās, ja kāds no apkārtējiem vai pats novērotājs veido ar viņu saskarsmi.

Pēc nedēļas pedagogs organizē diskusiju par spēju saprast sevi un citus, prasmi izteikt spriedumu (domas) par cilvēku un prognozēt viņa iespējamo reakciju noteiktās situācijās.

Diskusijas jautājumu piemēri:

• Kas palīdz un traucē novērot pazīstamu cilvēku?
• Kas palīdz un traucē prognozēt pazīstama cilvēka rīcību?
• Kā spēj uzklausīt un pieņemt cita novērojumus par sevi?

Pedagogs izvēlas bērnu vecumam un viņu sociālā intelekta attīstībai atbilstīgu mākslas filmu, kurā ir sociālas situācijas, kas piemērotas, lai novērotu filmas varoņus un varētu pēc tam prognozēt viņu turpmāko rīcību. Piemēram, filma “Kalpone” (“The Help”, režisors Tate Taylor, 2011.) Izvēlētās epizodes varoņu iepazīšanai un rīcības prognozēšanai: 1. epizodes skatīšanās no 14.00. līdz 16.01. minūtei, pēc tam prognozēšana, prognozēšanas pārbaude filmā no 16.01. līdz 16.20. minūtei. 2. epizode no 46.09. līdz 46.53. minūtei, pēc tam prognozēšana, prognozēšanas pārbaude no 46.53. līdz47.53. minūtei, 3. epizode no 1.11.34. līdz 1.13.40. minūtei, pēc tam prognozēšana, prognozēšanas pārbaude no 1.13.40. līdz 1.14.22. minūtei un no 1.18.26. līdz 1.19.00. minūtei.

Pedagogs aicina bērnus individuāli pierakstīt savu “prognozi”, kāda būs filmas varoņu tālākā rīcība. Pedagogs katru aicina pamatot, kas liek domāt tieši tā un ne citādi. Pēc tam tiek pārrunāts un parādīts filmas turpinājums, kurā var redzēt apspriestās situācijas risinājumu. Noslēgumā pedagogs organizē sarunu par spējām analizēt un prognozēt varoņu rīcību. Dziļākai analīzei fragmentus var skatīties arī atkārtoti.

Bērni izveido grupas (katrā 3–4 dalībnieki). Katra grupa pārrunā un uz A4 formāta lapas uzraksta kādu problēmsituāciju, kas ir novērota izglītības iestādē, klasē, mājās, uz ielas.

Problēmsituāciju piemēri:

• Daži zēni garderobē slēpj meitenēm apavus un virsdrēbes. Meitenes apsaukā zēnus. Kā jārīkojas zēniem? Kā jārīkojas meitenēm? Kā šo situāciju atrisināt?
• Zēns noteiktajā laikā neierodas mājās pēc skolas vai treniņa, jo, satiekot mājupceļā draugus, nolemj doties kopā ar viņiem piedzīvojumos un neinformē par to vecākus. Vecāki ir dusmīgi. Kā jārīkojas zēnam? Kā jārīkojas vecākiem? Kā jārīkojas zēna draugiem? Kā šo situāciju atrisināt?

No katras grupas viens dalībnieks dodas pie citas grupas un iepazīstina ar savas grupas problēmsituāciju. Grupa apspriežas 2 minūtes un sniedz savu risinājumu, kā rīkotos šajā situācijā. Problēmsituācijas izvirzītājs pieraksta uz lapas piedāvāto risinājumu un dodas pie nākamās grupas. Kad visas grupas uzklausītas, problēmas izvirzītājs atgriežas savā grupā un iepazīstina pārējos dalībniekus ar citu grupu piedāvātajiem risinājumiem. Pēc tam katra grupa vienojas par labāko piedāvāto risinājumu un iepazīstina ar to pārējās grupas.

Ja ir neliels bērnu skaits, var veidot tik daudz problēmsituāciju aprakstus, cik grupā ir bērnu un vienoties, kuru problēmsituāciju izvirzīs citām grupām. Uzdevumu veic tik ilgi, kamēr visas izvirzītās problēmsituācijas ir apspriestas.

Uzdevuma beigās pedagogs organizē diskusiju par grupu risinājumu izvēli, to izmantojamību un ietekmi.

Diskusijas jautājumu piemēri:

• Kāpēc problēmsituācijās var būt vairāki risināšanas ceļi?
• Cik viegli iejusties citu problēmsituācijā?
• Kas palīdz novērtēt problēmsituāciju un izvēlēties tās risināšanai labāko variantu?

Pedagogs sagatavo lapiņas ar problēmsituāciju aprakstiem. Katrā aprakstītajā problēmsituācijā ir iesaistīti 3–4 dalībnieki.

Problēmsituācijas piemērs:

• Meitene uz skolu ir paņēmusi konfektes, un viena pati tās ēd ik pa brītiņam. To ievēro kāds no klases biedriem. Kad meitene ir izgājusi no klases, zēns pieiet pie meitenes somas un paņem trīs konfektes, ar kurām vēlāk uzcienā savu draugu, skolotāju, un vienu apēd pats. Meitene, ieraugot, ka klases biedrs – puiša draugs – ēd līdzīgu konfekti, kādas ir viņas somā, apvaino puisi zagšanā.

Bērni izveido grupas (3–5 dalībnieki). Katra grupa saņem vienu lapiņu ar problēmsituāciju, pārrunā situāciju, sadala lomas, viena loma ir situācijas novērotājs. Izspēlē situāciju. Lomas tiek mainītas tik daudz reižu, līdz katrs ir pabijis visās lomās.

Uzdevuma beigās pedagogs organizē diskusiju par spēju iztēloties sevi konkrētā situācijā un prognozēt savu uzvedību.

Diskusijas jautājumu piemēri:

• Kādas rodas izjūtas, iejūtoties vienā situācijā, taču dažādās lomās?
• Kas palīdz un kas traucē iztēloties sevi konkrētā situācijā?
• Kā izdodas mainīt savu rīcību, ja var prognozēt sekas?
• Kā var apzināti mainīt cita rīcību?

Katram bērnam ir nepieciešama A4 lapa un rakstāmais. Pedagogs sagatavo situāciju aprakstus.

Situāciju piemēri:

• Pirmais, steidzoties uz ēdamzāli, pie durvīm pagrūž malā otro.
• Pirmais prasa otrajam norakstīt mājas darbu matemātikā.
• Pirmais, redzot, ka otram pietrūkst konfektes, atdod viņam savu.

Bērni uzdevumu veic pāros. Katrs pāris vienojas, kurš būs pirmais un kurš – otrais. Pedagogs nolasa situācijas aprakstu, pirmais raksta uz savas lapas, kā šajā situācijā rīkosies otrais (ko darīs, ko atbildēs u. tml.). Savukārt otrais raksta, kā šajā situācijā viņš pats rīkosies. Tad abi mainās lomām. Kad uzdevums izpildīts, to kopīgi pārrunā.

Šo uzdevumu var arī veikt kopā visi dalībnieki. Tādā gadījumā pedagogam iepriekš ir jāsagatavo darba lapa ar tabulu, kurā uzdevuma izpildes laikā dalībnieki var ierakstīt savas prognozes, kā konkrētajā situācijā rīkosies katrs no grupas dalībniekiem. Noslēgumā kopīgi pārrunā prognozēto rīcību.

Pedagogs organizē diskusiju par spēju prognozēt notikumu attīstību.

Diskusijas jautājumu piemēri:

• Kā izdevās prognozēt rīcību konkrētās situācijās?
• Kā trenēt prasmi iztēloties sevi konkrētā situācijā un prognozēt savu un citu rīcību?

Pedagogs vienojas ar bērniem par kādu aktuālu tēmu.

Tēmu piemēri:

• Mans hobijs.
• Mūzika.

Uzdevumu veic grupās (4 – 5 dalībnieki). Pedagogs iepazīstina ar uzdevuma veikšanas noteikumiem:

• grupai 1h laikā jārada kaut kas, kas ir saistīts ar izvēlēto tēmu;
• uzdevuma veikšanai var izmantot visu, kas telpā ir pieejams;
• iespējām nav robežu, bet tās nedrīkst apdraudēt kāda dzīvību un cieņu;
• pēc noteiktā laika notiek darba prezentācija.

Pēc grupas prezentācijām pedagogs veido diskusiju par spēju pieņemt lēmumus nenoteiktības apstākļos.

Diskusijas jautājumu piemēri:

• Kas palīdz un traucē grupā vienoties un pieņemt lēmumus par turpmāko rīcību?
• Kā grupa var ātri nonākt pie lēmumu pieņemšanas nenoteiktības apstākļos?

Pedagogs izstāsta noteikumus, kas ir jāņem vērā, veidojot grupas.

Piemēram, jāizveido 4 grupas:

• katrā grupā ir 2 meitenes un 3 zēni;
• grupas dalībnieku augumu kopīgais garums ir no 7,50 līdz 8,00 metriem;
• vismaz divi no grupas dalībniekiem spēj deklamēt I. Zanderes dzejoli;
• viens spēj atskaņot kādu skaņdarbu uz klavierēm;
• visi kopā var nodziedāt vienu dziesmu;
• vismaz vienam ir uzlādēts mobilais tālrunis un iespēja fotografēt un filmēt.

Kad grupas ir izveidotas, pedagogs iepazīstina ar uzdevumu.

Piemēram, grupām jādodas no punkta A uz punktu B:

• uzdevuma izpildes laikā visiem dalībniekiem jāatrodas kopā;
• 2 reizes jāšķērso upe pa 2 dažādiem tiltiem, un tas jādokumentē;
• jāsalasa 26 zīles un 14 kastaņi;
• jāsniedz palīdzība kādam pilsētas iedzīvotājam, un tas jādokumentē;
• jāiepriecina parkā kāds pilsētas iedzīvotājs, deklamējot I. Zanderes dzejoļus un kopīgi nodziedot dziesmu, un tas jādokumentē;
• jāfotografē 3 vietas pilsētā, kur ir nepieciešami uzlabojumi;
• jāatrod un jāfotografē 3 lietas, kas simbolizē izvēli, neatkarību un sadarbību;
• jāizveido prezentācija par tēmu “Aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko”;
• 13:00 jāierodas punktā B un jāprezentē grupas darbs;
• prezentācija jāsāk uz klavierēm atskaņojot kādu skaņdarbu.

Pedagogs veido diskusiju par spēju pieņemt lēmumus un rīkoties nenoteiktības apstākļos.

Diskusijas jautājumu piemēri:

• Cik viegli vai grūti ir pieņemt lēmumu, izvēloties taktiku uzdevuma veikšanai?
• Kas veicina un apgrūtina savstarpējo sadarbību nenoteiktības apstākļos?
• Kā uzklausīt, pieņemt un analizēt citu idejas kopīga mērķa sasniegšanai?

Kā pārliecināt citādi domājošos kopīga mērķa sasniegšanā?

Pedagogs sagatavo attēlus ar sarežģītām shēmām, tās var būt saistītas ar mācību tēmu vai citām dzīves aktualitātēm.

Tēmu piemēri:

• Biogāzes iegūšana.
• Fiksētā domāšana un izaugsmes domāšana.

Attēlā ir iekļauts arī jautājums, uz kuru grupai ir jāatrod atbilde. Piemēram:

• Kā darbojas biogāzes iekārta? Kādi ir ieguvumi, to izmantojot? (Biogāzes iegūšana.)
• Kas raksturo fiksēto un izaugsmes domāšanu? (Fiksētā domāšana un izaugsmes domāšana.)

Attēlā redzamajā shēmā var atrast atbildi uz jautājumu. Pedagogs nedrīkst pateikt, kur ir atrodams veicamā uzdevuma jautājums un atbilde.

Telpā redzamā vietā ir pieejami materiāli: A2 formāta lapas, dažādu krāsu rakstāmie, uzziņas literatūra un periodika, kurā arī var iegūt informāciju par attēlā redzamo jautājumu, bet noteikti nav pieejama attēlā redzamā shēma.

Uzdevumu veic grupās (3 – 4 dalībnieki). Pedagogs izstāsta ar uzdevuma veikšanas noteikumus:

• grupai pēc iespējas ātrāk jāatrod, kāds ir jautājums un jāatrod atbilde;
• uzdevuma veikšanai var izmantot visus telpā atrodamos palīglīdzekļus, izņemot mobilos tālruņus, planšetes, datorus (interneta resursus);
• tas, kurš ir pamanījis un atklājis informāciju, kas ir saistīta ar uzdevuma izpildi, drīkst to nodot tālāk savā grupā tikai verbāli, bet pārējie dzirdēto fiksē pierakstot vai zīmējot.

Pedagogs aicina bērnus apspriesties savā grupā un uz A4 lapas uzrakstīt grupas pamatvērtības, kuras ievēros uzdevuma veikšanas laikā. Piemēram, ieklausīsies otra teiktajā, maksimāli iesaistīsies uzdevuma izpildē, respektēs citu idejas, lēmumus pieņems kopā u.tml.

Sākot uzdevumu, pedagogs pie sevis aicina pa vienam pārstāvim no katras grupas. Kad uzaicinātie ieradušies, pedagogs viņiem parāda attēlu ar shēmu, bet tā, lai to neredz pārējie. Pārstāvji vēro attēlu 1 minūti, tad atgriežas grupā. Tālākā notikumu gaita atkarīga no tā, kā pārstāvis būs uztvēris attēlu un jautājumu un kā nodos informāciju savai grupai. Ja grupa vēlas, tad pārstāvis pie pedagoga var doties atkārtoti ar lūgumu parādīt attēlu vēlreiz. Tādā gadījumā pedagogs to rāda tikai 30 sekundes.

Ja grupa nespēj tikt galā ar uzdevumu, tad var lemt, kurš dalībnieks dosies pie pedagoga ar jautājumiem, uz kuriem viņš atbildēs tikai ar “jā” vai “nē”. Pedagogs nedrīkst teikt priekšā, kur ir ieraugāms jautājums un kur – atrodama atbilde.

Katra grupa prezentē savu darbu.

Pedagogs organizē diskusiju par spēju pieņemt lēmumus, risināt problēmas un ievērot grupas vērtības.

Diskusijas jautājumu piemēri:

• Kā izdevās ievērot grupas vērtības uzdevuma veikšanas laikā?
• Kādas ir katras grupas spējas pieņemt lēmumus un risināt problēmas?

(Uzdevums veidots pēc Neša līdzsvara principa.)

Bērni apsēžas aplī. Pedagogs aicina bērnus iztēloties, ka viņi dzīvo valstī, kurā katru dienu labais valdnieks saviem pavalstniekiem piešķir finansiālu atbalstu atbilstoši viņu prasītajam: 300,00 zelta naudu kaimiņam vai 100,00 zelta naudu sev.

Pedagogs katram izdala lapiņu komplektu ar uzrakstiem: 1. diena (kaimiņam), 1. diena (sev), 2. diena (kaimiņam), 2. diena (sev), 3. diena (kaimiņam), 3. diena (sev) utt. un saka: “Pirmā diena. Katrs no aplī sēdošajiem izdara izvēli un uzraksta to abu 1. dienas lapiņu aizmugurē (piemēram, kaimiņam 300,00, sev 0,00 vai kaimiņam 0,00, sev 100,00) un noliek 1. dienas kaimiņa lapiņu sēdošajam pa kreisi priekšā tā, lai viņš neredz un otru atstāj sev priekšā.” Pēc “Trešās dienas” bērni apskatās, kas ir rakstīts uz trīs dienu lapiņām un izdara savus secinājumus.

Jautājumu piemēri:

• Cik jūs trīs dienu laikā ieguvāt?
• Kā varētu rīkoties, lai visi iegūtu pēc iespējas vairāk?
• Kā to panākt?
• Kas ir jādara?

Kad bērni vienojušies, tad pedagogs turpina uzdevumu, nosaucot vismaz vēl 4 dienas, un atkal pārrunā notikušo.

Jautājumu piemēri:

• Kā visiem izdevās izpildīt vienošanos?
• Vai šādi mēs varētu rīkoties mūsdienās?
• Kāpēc, jā, vai kāpēc, nē?
• Kāpēc ir svarīgi būt nesavtīgam?
• Kāpēc ir svarīgi domāt ne tikai par labumu sev, bet arī par labdabību?

Pedagogs izgatavoto kārtis atbilstīgi mācību priekšmeta tēmai, piemēram, vielu klases ķīmijā.

Uzdevumu veic grupās (3 – 6 dalībnieki).

Uz galda izliek kārtis ar uzrakstiem: “vienkāršas vielas”, “oksīdi”, “bāzes”, “sāļi” un “skābes”. Katram izdala pa 4 kārtīm. Spēles laikā kārtis ir jātur otrādi – tā, lai uz tām esošo informāciju neredzētu pats spēlētājs, bet lai redzētu pārējie dalībnieki. Galvenais uzdevums ir sasniegt kopīgu mērķi – pēc iespējas ātrāk, savstarpēji sarunājoties, loģiskā secībā uz galda uzlikt visas kārtis.

Vienā gājienā drīkst izdarīt tikai vienu darbību: sniegt informāciju citam dalībniekam par viņa kārtīm vai nolikt kādu no savām kārtīm uz galda vai arī mainīt savas kārtis pret jaunām.

Uzdevumu sāk tas dalībnieks, kurš sēž pa kreisi no kāršu dalītāja. Viņš iepazīstas ar citu dalībnieku kārtīm un izvēlas, kuru dalībnieku informēs par viņa kārtīm.

Drīkst teikt tikai vienu pazīmi, kas norāda uz kārtīs attēloto ķīmisko vielu simboliem – uz vienādām vielu klasēm vai ķīmiskajiem elementiem.

Piemēram:

• “Šī, šī un šī kārts ir skābes.” (Noteikti ir jānorāda uz visām šīs pazīmes kārtīm.)
• “Šajā un šajā kārtī ir nātrijs.” (Noteikti jānorāda uz visām kārtīm, kurās ir šis ķīmiskais elements.)

Katrs nākamais dalībnieks var izvēlēties:

• vai sniegt informāciju citam dalībniekam;
• vai izlikt galdā savas kārtis, ja ir saņēmis informāciju par tām;
• vai apmainīt kādu no savām kārtīm pret citu, ja tā šķiet turpmāk vairs nederīga.

Dalībnieks pirms kārts likšanas galdā, neskatoties tajā, nosauc to un tikai tad liek attiecīgajā vietā. Ja kārts tiek nosaukta nepareizi vai tiek ielikta nepareizajā vietā, tad to noliek malā pie apmainītajām kārtīm. Pēc tam dalībnieks vietā paņem citu kārti, kamēr vien tās ir pieejamas. Katram dalībniekam rokās ir jābūt četrām kārtīm.

Katrs nākamais dalībnieks kārti galdā var likt tikai saistībā ar jau izliktajām kārtīm, papildinot rindu vai kolonnu. Piemēram, ja galdā ir izlikts nātrijs, tad var izlikt citu vienkāršu vielu vai blakus likt nātrija oksīdu, tad nātrija hidroksīdu, tad sāli, kurā ir nātrijs, tad skābi, kurā ir attiecīgais skābes atlikums.

Katra kārts komplektā ir 3 eksemplāros. Komplektā ir 75 kārtis ar ķīmiskajām vielām un 5, uz kurām ir vielu klases.

Atrisinājuma paraugs.

Pedagogs organizē diskusiju par grupas vērtībām.

Diskusijas jautājumu piemēri:

• Cik viegli veikt uzdevumu, kura būtība ir nevis gūt kādu labumu sev, bet gan darboties visas grupas interesēs?
• Kas palīdz un kas traucē domāt par visas grupas labumu?
• Kāda varētu būt labākā stratēģija šī uzdevuma veikšanai?
• Kā savstarpējā komunikācija spēles laikā veicina sapratni un uzticēšanos?

Pedagogs organizē diskusiju par vietējā kopienā aktuālām problēmām. Tiek uzklausītas un pierakstītas visas bērnu izteiktās idejas.

Piemēram: sporta laukuma neesamība; nav vietas interešu klubam; trūkst izklaižu iespēju; pansionāta ļaudīm trūkst saikne ar apkārtējo sabiedrību; pamestie dzīvnieki.

Vienojas, kuru no problēmām bērni labprāt gribētu risināt.

Piemēram, lai risinātu problēmu, kā pansionāta ļaudīm veidot saikni ar apkārtējo sabiedrību, var organizēt labdarības pasākumu  vietējā kopienas veco ļaužu pansionātā. Apspriešanas laikā vienojas par pasākuma norisi:

• Kas interesē pansionāta iemītniekus? Kā to noskaidrot?
• Kā viņus iepriecināt?
• Kurā dienas laikā būtu vispiemērotākais laiks viņus apciemot?
• Kādas aktivitātes tiks veiktas? Kurš par konkrēto aktivitāti būs atbildīgs?
• Kas tiks aicināti piedalīties pasākumā?
• Kā tiks paziņots par pasākumu?

Pasākuma rīkošana tiek uzticēta bērniem, pedagogs iesaistās tikai kā konsultants neskaidrību gadījumā.

Pēc pasākuma pedagogs rīko diskusiju par iespējām risināt sociālas problēmas vietējā kopienā.