Idejas uzdevumiem talanta veicināšanai

Kreativitātes attīstība

Uzdevumi kreativitātes attīstīšanai saturiski risina daudzveidīgas, it īpaši starppriekšmetu zonās esošas tēmas. Uzdevumu struktūrā ir iekļauta gan pētnieciska pieeja, gan aicinājums paļauties uz savu intuīciju. Pētniecisko pieeju raksturo darbību virkne, sākot no problēmas identificēšanas līdz risinājuma izstrādei un izvērtēšanai. Savukārt intuitīvā pieeja iedrošina noticēt mirklīgām idejām un atklāsmēm, nonākot pie risinājuma nevis pakāpeniski, bet pēkšņi vai gluži pretēji – maldoties pa neparedzamiem apkārtceļiem. Daudzi uzdevumi veicami grupās, mācoties loģiski spriest un diskutēt.

Talanta attīstība intelektuālajā jomā

Uzdevumi talanta attīstībai intelektuālajā jomā grupēti atbilstīgi zinātniskajiem uzskatiem, kā vislabāk var to veicināt – sekmējot metakognitīvo domāšanu, kritisko domāšanu, sistēmisko domāšanu, spriešanas spējas, atmiņu un uztveres plašumu. Katra uzdevumu grupa ietver konkrētus domāšanas standartus, noteiktas metodes vai koncepcijas. Katrā no uzdevumiem iekļauts un norādīts domāšanas virziens un mērķis, tie uzskatāmi par vispārīgu orientieri, kas individuāli “jāiedzīvina” gan mācību priekšmeta kontekstā, gan atbilstīgi bērna vajadzībām. Ieteicams izmantot tos aspektus, kas ir visatbilstošākie saistībā ar mācību priekšmeta mērķiem (saskaņot “domāt mācīšanās” mērķus ar attiecīgā mācību priekšmeta saturu). Lai nonāktu pie tēmas (problēmas) dziļas izpratnes un domāšana varētu iziet ārpus virspusējām shēmām, pedagogam, plānojot uzdevumu norisi, jāievēro trīs domāšanas procesam svarīgās pazīmes – norises laiks, domāšanas procesa struktūra un norises līmenis.

Talanta attīstība sociālajā jomā

Uzdevumi talanta attīstībai sociālajā jomā saturiski ietver dzīves sociālo situāciju risināšanu, izspēlējot un risinot gan izdomātas, gan reālas situācijas. Īstenojot šādus uzdevumus, būtiski ir paredzēt iespēju kopā darboties vairākiem bērniem, iekļaut sevis un partneru rīcības izzināšanas iespējas, plānot atbilstīgu laiku situāciju analīzei un diskusijai par uzdevumā gūto pieredzi.

Talanta attīstība psihomotorajā jomā

Uzdevumi talanta attīstībai psihomotorajā jomā aptver visdažādākās komponentes, kuras var attīstīt arī atsevišķi, taču tikai savstarpējā vienotībā bērni var gūt augstākus sasniegumus. Psihomotorikai ir daudz kustību raksturojošu īpašību, piemēram, reakcijas, kustības ātrums, precizitāte, virziens, ritms, temps, spēks, trajektorija, plastiskums, trāpīgums, veiklība, proporcionalitāte, koordinācija. Uzdevumos netiek norādītas īpašības, kuras konkrētā uzdevumā var vairāk vai mazāk aktivizēt, taču katrs no tiem ietver sevī vairākas iespējas. Psihomotoriku nosaka un regulē emocionālie,  psihiskie faktori un uztvere, tādēļ, plānojot uzdevumu konkrētiem bērniem vai grupai, vajag par to atcerēties. Lielāko daļu kustību iespējams veikt neapzināti, tādēļ pēc uzdevuma veikšanas ieteicams pārrunāt kustību procesus, lai iemācītos apzināti uztvert savas kustības un sekmētu interesi tās pilnveidot.

Kreativitātes attīstība

Uzdevumi kreativitātes attīstīšanai saturiski risina daudzveidīgas, it īpaši starppriekšmetu zonās esošas tēmas. Uzdevumu struktūrā ir iekļauta gan pētnieciska pieeja, gan aicinājums paļauties uz savu intuīciju. Pētniecisko pieeju raksturo darbību virkne, sākot no problēmas identificēšanas līdz risinājuma izstrādei un izvērtēšanai. Savukārt intuitīvā pieeja iedrošina noticēt mirklīgām idejām un atklāsmēm, nonākot pie risinājuma nevis pakāpeniski, bet pēkšņi vai gluži pretēji – maldoties pa neparedzamiem apkārtceļiem. Daudzi uzdevumi veicami grupās, mācoties loģiski spriest un diskutēt.

Talanta attīstība intelektuālajā jomā

Uzdevumi talanta attīstībai intelektuālajā jomā grupēti atbilstīgi zinātniskajiem uzskatiem, kā vislabāk var to veicināt – sekmējot metakognitīvo domāšanu, kritisko domāšanu, sistēmisko domāšanu, spriešanas spējas, atmiņu un uztveres plašumu. Katra uzdevumu grupa ietver konkrētus domāšanas standartus, noteiktas metodes vai koncepcijas. Katrā no uzdevumiem iekļauts un norādīts domāšanas virziens un mērķis, tie uzskatāmi par vispārīgu orientieri, kas individuāli “jāiedzīvina” gan mācību priekšmeta kontekstā, gan atbilstīgi bērna vajadzībām. Ieteicams izmantot tos aspektus, kas ir visatbilstošākie saistībā ar mācību priekšmeta mērķiem (saskaņot “domāt mācīšanās” mērķus ar attiecīgā mācību priekšmeta saturu). Lai nonāktu pie tēmas (problēmas) dziļas izpratnes un domāšana varētu iziet ārpus virspusējām shēmām, pedagogam, plānojot uzdevumu norisi, jāievēro trīs domāšanas procesam svarīgās pazīmes – norises laiks, domāšanas procesa struktūra un norises līmenis.

Talanta attīstība sociālajā jomā

Uzdevumi talanta attīstībai sociālajā jomā saturiski ietver dzīves sociālo situāciju risināšanu, izspēlējot un risinot gan izdomātas, gan reālas situācijas. Īstenojot šādus uzdevumus, būtiski ir paredzēt iespēju kopā darboties vairākiem bērniem, iekļaut sevis un partneru rīcības izzināšanas iespējas, plānot atbilstīgu laiku situāciju analīzei un diskusijai par uzdevumā gūto pieredzi.

Talanta attīstība psihomotorajā jomā

Uzdevumi talanta attīstībai psihomotorajā jomā aptver visdažādākās komponentes, kuras var attīstīt arī atsevišķi, taču tikai savstarpējā vienotībā bērni var gūt augstākus sasniegumus. Psihomotorikai ir daudz kustību raksturojošu īpašību, piemēram, reakcijas, kustības ātrums, precizitāte, virziens, ritms, temps, spēks, trajektorija, plastiskums, trāpīgums, veiklība, proporcionalitāte, koordinācija. Uzdevumos netiek norādītas īpašības, kuras konkrētā uzdevumā var vairāk vai mazāk aktivizēt, taču katrs no tiem ietver sevī vairākas iespējas. Psihomotoriku nosaka un regulē emocionālie,  psihiskie faktori un uztvere, tādēļ, plānojot uzdevumu konkrētiem bērniem vai grupai, vajag par to atcerēties. Lielāko daļu kustību iespējams veikt neapzināti, tādēļ pēc uzdevuma veikšanas ieteicams pārrunāt kustību procesus, lai iemācītos apzināti uztvert savas kustības un sekmētu interesi tās pilnveidot.