Idejas uzdevumiem talanta veicināšanai
Kreativitātes attīstība
Uzdevumi kreativitātes attīstīšanai saturiski risina daudzveidīgas, it īpaši starppriekšmetu zonās esošas tēmas. Uzdevumu struktūrā ir iekļauta gan pētnieciska pieeja, gan aicinājums paļauties uz savu intuīciju. Pētniecisko pieeju raksturo darbību virkne, sākot no problēmas identificēšanas līdz risinājuma izstrādei un izvērtēšanai. Savukārt intuitīvā pieeja iedrošina noticēt mirklīgām idejām un atklāsmēm, nonākot pie risinājuma nevis pakāpeniski, bet pēkšņi vai gluži pretēji – maldoties pa neparedzamiem apkārtceļiem. Daudzi uzdevumi veicami grupās, mācoties loģiski spriest un diskutēt.
1. Spēja veidot vispārinātus un abstraktus problēmu formulējumus
2. Spēja attīstīt oriģinālas idejas un uzdrošināties būt opozīcijā ierastajam
3. Spēja veidot neparastas asociācijas
4. Spēja atrast neparastus problēmu risinājumus
5. Spēja mainīt sākotnējās idejas, meklējot problēmu risinājumus
6. Spēja interesēties par nezināmo un neskaidro
7. Spēja uztvert pretrunīgo un saskatīt sakarības
8. Spēja atklāt jaunas problēmas vidē
Talanta attīstība intelektuālajā jomā
Uzdevumi talanta attīstībai intelektuālajā jomā grupēti atbilstīgi zinātniskajiem uzskatiem, kā vislabāk var to veicināt – sekmējot metakognitīvo domāšanu, kritisko domāšanu, sistēmisko domāšanu, spriešanas spējas, atmiņu un uztveres plašumu. Katra uzdevumu grupa ietver konkrētus domāšanas standartus, noteiktas metodes vai koncepcijas. Katrā no uzdevumiem iekļauts un norādīts domāšanas virziens un mērķis, tie uzskatāmi par vispārīgu orientieri, kas individuāli “jāiedzīvina” gan mācību priekšmeta kontekstā, gan atbilstīgi bērna vajadzībām. Ieteicams izmantot tos aspektus, kas ir visatbilstošākie saistībā ar mācību priekšmeta mērķiem (saskaņot “domāt mācīšanās” mērķus ar attiecīgā mācību priekšmeta saturu). Lai nonāktu pie tēmas (problēmas) dziļas izpratnes un domāšana varētu iziet ārpus virspusējām shēmām, pedagogam, plānojot uzdevumu norisi, jāievēro trīs domāšanas procesam svarīgās pazīmes – norises laiks, domāšanas procesa struktūra un norises līmenis.
1. Spēja izprast un kontrolēt savus domāšanas procesus un sniegumu
2. Spēja mērķtiecīgi un analītiski izvērtēt informāciju, argumentus un faktus
3. Spēja loģiski spriest un veidot secinājumus (veidot slēdzienus pēc analoģijas)
4. Spēja aptvert un analizēt procesus un problēmas kā strukturāli sakārtotu elementu kopu
5. Spēja saglabāt atmiņā lielu informācijas apjomu un to reproducēt
6. Spēja fokusēt uzmanību un fiksēt detalizēti objektus, parādības
Talanta attīstība sociālajā jomā
Uzdevumi talanta attīstībai sociālajā jomā saturiski ietver dzīves sociālo situāciju risināšanu, izspēlējot un risinot gan izdomātas, gan reālas situācijas. Īstenojot šādus uzdevumus, būtiski ir paredzēt iespēju kopā darboties vairākiem bērniem, iekļaut sevis un partneru rīcības izzināšanas iespējas, plānot atbilstīgu laiku situāciju analīzei un diskusijai par uzdevumā gūto pieredzi.
1. Spēja veidot konstruktīvas attiecības ar citiem
2. Spēja veidot diferencētu situācijas tēlu un prognozēt notikuma attīstību
3. Spēja iztēloties sevi konkrētā sociālā situācijā un saskaņā ar to prognozēt uzvedību
4. Spēja pieņemt lēmumus nenoteiktības apstākļos
5. Spēja orientēties uz grupas vērtībām un izvēlēties situācijai atbilstīgas uzvedības stratēģijas
Talanta attīstība psihomotorajā jomā
Uzdevumi talanta attīstībai psihomotorajā jomā aptver visdažādākās komponentes, kuras var attīstīt arī atsevišķi, taču tikai savstarpējā vienotībā bērni var gūt augstākus sasniegumus. Psihomotorikai ir daudz kustību raksturojošu īpašību, piemēram, reakcijas, kustības ātrums, precizitāte, virziens, ritms, temps, spēks, trajektorija, plastiskums, trāpīgums, veiklība, proporcionalitāte, koordinācija. Uzdevumos netiek norādītas īpašības, kuras konkrētā uzdevumā var vairāk vai mazāk aktivizēt, taču katrs no tiem ietver sevī vairākas iespējas. Psihomotoriku nosaka un regulē emocionālie, psihiskie faktori un uztvere, tādēļ, plānojot uzdevumu konkrētiem bērniem vai grupai, vajag par to atcerēties. Lielāko daļu kustību iespējams veikt neapzināti, tādēļ pēc uzdevuma veikšanas ieteicams pārrunāt kustību procesus, lai iemācītos apzināti uztvert savas kustības un sekmētu interesi tās pilnveidot.
1. Spēja izteikt idejas un izjūtas ķermeņa kustībās
2. Spēja uztvert informāciju ar ķermeni
3. Spēja sajust materiālu īpašības un veikli ar tiem darboties
4. Spēja vērtēt pēc acumēra attālumu, lielumu, formu, masu
5. Spēja veikt koordinētas acu – roku, acu – kāju, roku – kāju kustības
6. Spēja apgūt jaunas kustības un ātri tās pārveidot
Kreativitātes attīstība
Uzdevumi kreativitātes attīstīšanai saturiski risina daudzveidīgas, it īpaši starppriekšmetu zonās esošas tēmas. Uzdevumu struktūrā ir iekļauta gan pētnieciska pieeja, gan aicinājums paļauties uz savu intuīciju. Pētniecisko pieeju raksturo darbību virkne, sākot no problēmas identificēšanas līdz risinājuma izstrādei un izvērtēšanai. Savukārt intuitīvā pieeja iedrošina noticēt mirklīgām idejām un atklāsmēm, nonākot pie risinājuma nevis pakāpeniski, bet pēkšņi vai gluži pretēji – maldoties pa neparedzamiem apkārtceļiem. Daudzi uzdevumi veicami grupās, mācoties loģiski spriest un diskutēt.
1. Spēja veidot vispārinātus un abstraktus problēmu formulējumus
2. Spēja attīstīt oriģinālas idejas un uzdrošināties būt opozīcijā ierastajam
3. Spēja veidot neparastas asociācijas
4. Spēja atrast neparastus problēmu risinājumus
5. Spēja mainīt sākotnējās idejas, meklējot problēmu risinājumus
6. Spēja interesēties par nezināmo un neskaidro
7. Spēja uztvert pretrunīgo un saskatīt sakarības
8. Spēja atklāt jaunas problēmas vidē
Talanta attīstība intelektuālajā jomā
Uzdevumi talanta attīstībai intelektuālajā jomā grupēti atbilstīgi zinātniskajiem uzskatiem, kā vislabāk var to veicināt – sekmējot metakognitīvo domāšanu, kritisko domāšanu, sistēmisko domāšanu, spriešanas spējas, atmiņu un uztveres plašumu. Katra uzdevumu grupa ietver konkrētus domāšanas standartus, noteiktas metodes vai koncepcijas. Katrā no uzdevumiem iekļauts un norādīts domāšanas virziens un mērķis, tie uzskatāmi par vispārīgu orientieri, kas individuāli “jāiedzīvina” gan mācību priekšmeta kontekstā, gan atbilstīgi bērna vajadzībām. Ieteicams izmantot tos aspektus, kas ir visatbilstošākie saistībā ar mācību priekšmeta mērķiem (saskaņot “domāt mācīšanās” mērķus ar attiecīgā mācību priekšmeta saturu). Lai nonāktu pie tēmas (problēmas) dziļas izpratnes un domāšana varētu iziet ārpus virspusējām shēmām, pedagogam, plānojot uzdevumu norisi, jāievēro trīs domāšanas procesam svarīgās pazīmes – norises laiks, domāšanas procesa struktūra un norises līmenis.
1. Spēja izprast un kontrolēt savus domāšanas procesus un sniegumu
2. Spēja mērķtiecīgi un analītiski izvērtēt informāciju, argumentus un faktus
3. Spēja loģiski spriest un veidot secinājumus (veidot slēdzienus pēc analoģijas)
4. Spēja aptvert un analizēt procesus un problēmas kā strukturāli sakārtotu elementu kopu
5. Spēja saglabāt atmiņā lielu informācijas apjomu un to reproducēt
6. Spēja fokusēt uzmanību un fiksēt detalizēti objektus, parādības
Talanta attīstība sociālajā jomā
Uzdevumi talanta attīstībai sociālajā jomā saturiski ietver dzīves sociālo situāciju risināšanu, izspēlējot un risinot gan izdomātas, gan reālas situācijas. Īstenojot šādus uzdevumus, būtiski ir paredzēt iespēju kopā darboties vairākiem bērniem, iekļaut sevis un partneru rīcības izzināšanas iespējas, plānot atbilstīgu laiku situāciju analīzei un diskusijai par uzdevumā gūto pieredzi.
1. Spēja veidot konstruktīvas attiecības ar citiem
2. Spēja veidot diferencētu situācijas tēlu un prognozēt notikuma attīstību
3. Spēja iztēloties sevi konkrētā sociālā situācijā un saskaņā ar to prognozēt uzvedību
4. Spēja pieņemt lēmumus nenoteiktības apstākļos
5. Spēja orientēties uz grupas vērtībām un izvēlēties situācijai atbilstīgas uzvedības stratēģijas
Talanta attīstība psihomotorajā jomā
Uzdevumi talanta attīstībai psihomotorajā jomā aptver visdažādākās komponentes, kuras var attīstīt arī atsevišķi, taču tikai savstarpējā vienotībā bērni var gūt augstākus sasniegumus. Psihomotorikai ir daudz kustību raksturojošu īpašību, piemēram, reakcijas, kustības ātrums, precizitāte, virziens, ritms, temps, spēks, trajektorija, plastiskums, trāpīgums, veiklība, proporcionalitāte, koordinācija. Uzdevumos netiek norādītas īpašības, kuras konkrētā uzdevumā var vairāk vai mazāk aktivizēt, taču katrs no tiem ietver sevī vairākas iespējas. Psihomotoriku nosaka un regulē emocionālie, psihiskie faktori un uztvere, tādēļ, plānojot uzdevumu konkrētiem bērniem vai grupai, vajag par to atcerēties. Lielāko daļu kustību iespējams veikt neapzināti, tādēļ pēc uzdevuma veikšanas ieteicams pārrunāt kustību procesus, lai iemācītos apzināti uztvert savas kustības un sekmētu interesi tās pilnveidot.
1. Spēja izteikt idejas un izjūtas ķermeņa kustībās
2. Spēja uztvert informāciju ar ķermeni
3. Spēja sajust materiālu īpašības un veikli ar tiem darboties
4. Spēja vērtēt pēc acumēra attālumu, lielumu, formu, masu
5. Spēja veikt koordinētas acu – roku, acu – kāju, roku – kāju kustības
6. Spēja apgūt jaunas kustības un ātri tās pārveidot