Image Alt

Ieteikumi vecākiem lasītprieka sekmēšanai

Pirmslasīšanas periods

Vecuposms 0-3 gadi

,,Lasīšana - dāvana. Lasīt un gaidīt.
Ziņkāri neuzspiež ar varu, to pamodina” (Penaks 1999, 113. lpp)

Nekad nav par agru sākt bērnam lasīt, jo agrīnā bērnībā lasīšana veicina ciešāku saikni starp vecākiem un bērniem. Lasiet katru dienu noteiktā laikā, organizējiet lasīšanu kā rituālu. Tas ir laiks, kuru jūs veltāt tikai savam bērnam un grāmatai.

Bērni reaģē uz skaņas signālu un ritmu no dzimšanas (iespējams pat agrāk). Pirmajos mēnešos pēc piedzimšanas bērns uzmanību pievērš mammas, tēta vai kāda cita tuva cilvēka balss skanējumam, skaļumam un lasītā ritmam, nevis saturam. Lasiet mazulim folkloras sacerējumus vai literāros darbus, kuros ir izteikts ritms: tautas dziesmas, skaitāmpantus, ritmiskus dzejoļus.

Bērni izjūt priekšā lasītāja emocijas, tādējādi būtu jāizvēlas grāmatas, kuras pašam lasītājam ir tuvas un izraisa pozitīvas emocijas. Svarīgi ir lasīt izteiksmīgi, neaizmirstot par acu kontaktu ar bērnu.

Lasīšanai izvēlieties grāmatas ar spilgtām ilustrācijām, košām detaļām, izteiktiem kontrastiem. Pēc bērnu grāmatu autoru un ilustratoru novērojumiem jaundzimušo uzmanību piesaista izteiktas kontūras, asi kontrasti, attēli ar skaidri iezīmētiem stūriem, kā arī melnbalti attēli. Zīdaiņiem patīk skatīties uz reālistiskiem un krāsainiem pazīstamu objektu attēliem (Grēniņa 2017, 5).

Lasīšanai izvēlieties grāmatas ar spilgtām ilustrācijām, košām detaļām, izteiktiem kontrastiem. Pēc bērnu grāmatu autoru un ilustratoru novērojumiem jaundzimušo uzmanību piesaista izteiktas kontūras, asi kontrasti, attēli ar skaidri iezīmētiem stūriem, kā arī melnbalti attēli. Zīdaiņiem patīk skatīties uz reālistiskiem un krāsainiem pazīstamu objektu attēliem (Grēniņa 2017, 5).

Bērnus līdz 3 gadu vecumam ieteicams iepazīstināt ar grāmatām, kuru noformējumā ietverti dažādi elementi - materiāli, detaļas, skaņa, kas rada vēlmi pieskārties, aptaustīt, sajust, klausīties, spēlēties. LNB Bērnu literatūras centra galvenā bibliotekāre Aiga Grēniņa, balstoties uz akcentē, ka grāmatu fiziskā forma un tajās izmantotie materiāli mudina bērnus sekot stāstam, mācīties, fantazēt, izprast apkārtējo pasauli. Šādi tiek stimulētas bērna maņas un kognitīvās spējas, veicināta acu-roku koordinācija. Zīdaiņu uzmanību piesaista grāmatas ar skaņu efektiem (Grēniņa 2017, 6).

Šī vecuma bērnus ieteicams iepazīstināt ar bilžu grāmatām, kurās saturs lielākoties tiek atklāts ar ilustrācijām. Grāmatu iepazīšanu papildiniet ar stāstījumu par tēlotajām lietām, dzīvajām būtnēm, parādībām.

Bērna galvenais darbības veids ir rotaļa, tādējādi lasīto tekstu un redzēto ilustrācijās ieteicams izspēlēt pirkstiņu rotaļās, lomu rotaļās, kustību rotaļās.

Atcerieties, ka arī pati grāmata mazulim var kļūt par rotaļlietu. Tās ir speciāli veidotas dažādu aktivitāšu grāmatas, kuras nodrošina iespēju gan rotaļāties, gan aplūkot košas ilustrācijas, gan noklausīties vārdus vai īsus tekstus.

Agrīnās lasīšanas periods

Vecumposms 3 līdz 4 gadi

„Galu galā mēs iemācījām viņam visu par grāmatu laikā, kad viņš vēl neprata lasīt. Mēs atklājām viņam fantāzijas nebeidzamās iespējas, ierādījām vertikālā ceļojuma priekus, mēs viņu apveltījām ar spēju būt vairākās vietās vienlaikus, iegremdējām lasītāja brīnumaini apdzīvotajā vientulībā.” (Penaks, 1999, 20.lpp)

Radiet bērnos pozitīvas emocijas lasīšanas kontekstā. Lasīšanai būtu jābūt līksmai rotaļai gan vecākiem , gan bērniem. Parādiet, ka arī jums lasīšana sagādā prieku.

Ļaujiet , lai lasīšanas brīžos piedalās arī bērna mīļākās rotaļlietas, un lasīšanas procesā pievērsiet bērna uzmanību tam, ka lasījumā klausās arī mīļdzīvnieks, lelle u.t. Veidojiet sarunu ar bērnu par lasīto, kurā tiek iesaistītas arī mīļāko rotaļllietu ,,atbildes” (spēle).

3-4 gadu vecumā, ja vien bērns grāmatas ir iepazinis iepriekš, viņi spēj izsekot īsas pasakas vai dzejoļa sižetam, uztvert grāmatu ilustrācijās tēloto. Sagatavojiet bērnu teksta uztverei pirms lasīšanas, nosaucot grāmatas nosaukumu, apskatot grāmatas vāka noformējumu un dažas ilustrācijas. Radiet intrigu jautājot, par ko varētu būt grāmata?

Ja lasīšanas laikā bērns nogurst, ļaujiet pašķirstīt grāmatu uz priekšu vai atpakaļ, pārtrauciet lasījumu un mainiet darbības veidu: izspēlējiet kādu kustību spēli, pirkstiņu rotaļu, dipināšanu un plaukšķināšanu, rotaļu ar dziedāšanu. Pēc tam turpiniet lasījumu, atsaucot bērna atmiņā iepriekš lasīto.

Izvēlētie teksti lasīšanai nedrīkst būt gari, jo 3-4 gados bērns uzmanību spēj koncentrēt apmēram 4-7 minūtes. Lasiet stāstus, pasakas , dzejoļus ar izteiktu dinamisku sižetu, ritmiskus dzejoļus. Šajā vecumā bērns tekstā uztver un atceras notikumus.

Nerājiet bērnu, ja viņš atsakās klausīties priekšā lasījumu vai ir nemierīgs lasīšanas laikā. Centieties noskaidrot nepatikas cēloni, mēģiniet ieinteresēt. Atcerieties, ka bērna uzmanību piesaista pievilcīgi, interesi izraisoši objekti (ilustrācujas, grāmatas vāka noformējums, grāmatas forma, materiāls), kuru pavada emocionāls pārdzīvojums.

Lasiet bērnam, cik vien iespējams, un runājiet par to, ko jūs izlasījāt.

Spēlējieties ar vārdiem. Spēlējiet ar bērnu valodas spēles un mudiniet bērnu saklausīt dzejoļos atskaņas. Mācieties īsus ritmiskus dzejoļus no galvas. Atrodiet vārdu spēles dzejoļos, skandējiet tās.

Novērojiet, kuras ir jūsu bērna iemīļotākās grāmatas, kuras pasakas, dzejoļi, stāsti, ilustrācijas viņu iepriecina visvairāk. Neatsakieties šīs grāmatas lasīt atkārtoti vēl un vēl. Iepazinis un izpratis kādas grāmatas sižetu un varoņus, bērns kļūst par ,,ekspertu’’ un var sekot līdzi jūsu lasījumam, iesaistīties sarunās, uzdot jautājumus, izspēlēt tēlotās epizodes rotaļās un iztēloties vēl kādus citus notikumus šīs grāmatas kontekstā. Ja jums šķiet garlaicīgi lasīt vienu un to pašu tekstu, mainiet intonāciju, lasīšanas ritmu, ievediet tekstā kādu jaunu varoni.

Kopā ar bērnu noskatieties animācijas filmas, klausieties dziesmas, kas saistās ar lasīto.

Vecumposms 5 līdz 6 gadi

„Jā, mēs iemācījām viņam visu par grāmatu. Brīnišķīgā veidā radījām viņā lasītāja apetīti. Tā, atcerieties, tā, ka viņš alka iemācīties lasīt!” (Penaks 1999, 20-21.lpp)

Turpiniet ik vakara priekšā lasīšanu, pārrunājiet lasīto, stāstiet savas izjūtas, domas par lasīto. Jautājiet bērnam un māciet viņam uzdot jautājumus par tekstu. Lasīšanas laikā un pēc teksta lasīšanas varat pajautāt: Kas notika, kāpēc? Kas tev patika vislabāk? Ko tu par to domā? Izvēlieties priekšā lasīšanai daudzveidīgus tekstus gan temata, gan žanru ziņā. Lasiet daiļliteratūru, bērnu žurnālus, izziņas grāmatas, ceļojums bukletus u.t.t.

Demonstrējiet bēniem, ka lasāmvielu var atrast arī internetā. Atrodiet vārdus, īsus tekstus, attēlus, kas saistās ar jūsu bērna interesēm. Piemēram tematā mājdzīvnieki, varam uzrakstīt dzīvnieka nosaukumu, apskatīt attēlus, kopā izlasīt informāciju..

Sekmīgas lasītprasmes apguvei ļoti nozīmīgs ir jūsu atbalsts,pozitīvs pamudinājums, uzslavas, kas bērnam rada drošības sajūtu.

Uzturiet interesi un prieku par lasīšanu. Šī vecuma bērniem literāro tekstu kontekstā jau parādās noteiktas intereses, kas gan ir nenoturīgas. Taču zinot, kas jūsu bērnu interesē, iespējams izvēlēties tematus, žanrus, kuru klausīšanās sagādā patiesu prieku.

Turpiniet apspriest kopā ar jūsu bērnu bilžu grāmatas, vakara pasaku vai informatīvo grāmatu. Tas ir svarīgi, lai šo grāmatu kopā lasīšana sagādātu prieku, lai palīdzētu bērnam izveidot vārdu krājumu, saprast lasīto un iedrošinātu viņus iemīlēt lasīšanu.

Pirms grāmatas lasīšana pārrunājiet tās virsrakstu, vāka noformējumu un informāciju uz grāmatas vāka un aizmugures. Apskatiet ilustrācijas. Ja tā ir jauna grāmata, pajautājiet bērnam, par ko, viņuprāt, varētu būt grāmata. Ja tā ir viena no iemīļotajām grāmatām, pārrunājiet tās daļas, kuras viņam patīk vislabāk. Nezutraucieties, ja dažas vēl joprojām grāmatas tiek izraudzītas atkārtoti!

Pastāstiet bērnam par to, kā jūs mācījāties lasīt, kuras bērnībā bija jūsu mīļākās grāmatas.

Palīdziet bērnam apgūt burtus un, spēlējot dažādas spēles, meklējot tekstā pazudušos vārdus un burtus. Piemēram, kad esat izlasījuši grāmatu, spēlējiet ar bērnu burtu pamanīšanas un vārdu spēles: Vai tu vari atrast sava vārda pirmo vai pēdējo burtu vārdu šajā lapaspusē? Vai tu vari atrast kādu konkrētu vārdu (vārdam jābūt īsam) šajā lappaspusē? Cik daudz vārdu tu vari atrast, kuri sākās ar “T” šajā lappusē?

Mudiniet bērnus izteikt prognozi par tekstu, apskatot ilustrācijas, noklausoties rindkopu. Lūdziet pamatot, kāpēc tāda prognoze izteikta. Prognozēšana rosina interesi par lasāmo tekstu, kā arī veicina izpratni par lasīto vai dzirdēto tekstu.

Ikdienas dzīves notikumus iespējams pārvērst par lasīšanas spēlēm. Piemēram, dodoties pastaigā, rosiniet izlasīt uzrakstus skatlogos, veikalu izkārtnēs, plakātos.

Lasiet tekstus kopā ar bērnu. Sākumā mudiniet izlasīt īsos vārdus tekstā, tad lasiet pa teikumam. Pārrunājiet lasīto, jo lasīšanas apguves laikā bērns visu uzmanību pievērš lasīšanas mehānikai, nespējot vienlaikus domāt par lasītā saturu.

Ļaujiet bērnam lasīt patstāvīgi Lasiet īsu brīdi kopā ar bērnu (avīzi, žurnālu, grāmatu, tekstu uz ekrāna uz ekrāna). Ir labi sākt ar patstāvīgu lasīšanu lasītprasmes apguves sākumā, bet tekstam ir jābūt vieglam un lasīšanas laikam īsam.

Esiet pacietīgi un atbalstiet bērna lasīšanas centienus. Nekritizējiet un nekauniniet par kļūdām. Palīdziet rast izpratni un uzsveriet, ka, mācoties kaut ko jaunu, cilvēki mēdz kļūdīties.

Nesodiet bērnu par to, ka, lasot ir daudz kļūdu, vai vispār nav vēlēšanās lasīt. Ļoti kļūdās tie vecāki, kuri bērnam aizliedz iemīļotas nodarbes (spēlēt datorspēles, skatīties animācijas filmas, rotaļāties), jo, viņuprāt, bērns nepietiekami prasmīgi lasa. Tādējādi lasīšana bērna izpratnē pārvēršas par sodu un tiek pretstatīta patīkamām un interesantām lietām.

Apmeklējiet kopā bibliotēku, izvēlieties grāmatu lasīšanai.

Vecumposms 7 līdz 8 gadi

„Lasīt.
Skaļā balsī. Viņa mīļākos stāstus.`{`..`}` Tātad mēs lasām atkal un atkal.
Viņam aiz muguras ir visa diena. Mēs esam šeit, beidzot kopā, beidzot , citur. Pie viņa ir atgriezies Trīsvienības noslēpums: viņš, teksts un mēs…” (Penaks 1999, 53.lpp)

Turpiniet ikvakara priekšā lasīšanu, tikai atcerieties, ka tagad galvenais lasītājs ir jūsu bērns. Lasiet kopā, piemēram, sadalot tekstu pa rindkopām vai lasot lomās. Neatsakiet, ja bērns jums lūdz nolasīt kādu garāku teksta fragmentu, tikai vienojieties, ka pēc tam lasīs viņš pats.

Lasiet bērniem priekšā arī tad, ja bērns jau patstāvīgi lasa.Tās varētu būt sarežģītākas grāmatas, kuras bērns patstāvīgi vēl nespēj izlasīt, taču klausoties spēj emocionāli un intelektuāli uztvert un saprast.

Izvēlieties priekšā lasīšanai grāmatu, kuras lasīšanu varat turpināt nākamajās lasīšanas reizēs. Aizvien pirms lasīšanas atsauciet bērna atmiņā, kas iepriekšējā nodaļā notika, prognozējiet, kas varētu notikt tālāk. Šāda pieeja attīstīs bērnā izpratni par grāmatu kā veselumu.

Ieviesiet ģimenes „lasīšanas laiku” Nosakiet vai visi kopā vienojieties, kurā laikā katru dienu 15-30 minūtes visa ģimene kopā (klusi) lasīs. Jūsu piemērs iedvesmos bērnu lasīt (redzot, ka jūs lasāt). Regulāra 15 minūšu ikdienas prakse ir pietiekama bērnu lasīšanas prasmes paaugstināšanai.

Padariet lasīšanu par neatņemamu jūsu bērnu dzīves sastāvdaļu. Piedāvājiet bērniem lasīt dažādus tekstus, piemēram, ēdienkartes, ceļojumu aprakstus, spēļu instrukcijas, laika ziņas, filmu satura anotācijas un citu ikdienas informāciju. Ir labi, ja brīvajā laikā bērniem vienmēr ir ko lasīt, arī tad, ja viņiem kaut kas jāgaida (tikšanās, autobuss u. c.).

Ļaujiet bērniem izvēlēties grāmatas lasīšanai. Ir ļoti svarīgi pozitīvi novērtēt jūsu bērna grāmatas izvēli, pat tad, ja jums tā šķiet pārāk viegla vai grūta. Bērni var lasīt grāmatas, kuras šķiet pārāk grūtas (it īpaši, ja šis temats viņus interesē), bet jums viņiem ir jāpalīdz izskaidrot nesaprotamos vārdus, attēlus, tabulas.

Palīdzot saviem bērniem uzlabot lasītprasmi, izmantojiet mācību grāmatas,datoru,telefonu un citus līdzekļus, kas ir pieejami arī ārpus skolas. Īpaši laba izvēle ir dažādas spēles, jo tās ļauj bērniem jautri un nemanot apgūt arī lasītprasmi.

Lasiet kopā. Pamēģiniet lasīt sarežģītākas grāmatas- jūs lasāt vienu lappusi, bērns lasa nākošo.Uzdevums ir atkarīgs no bērna lasītprasmes. Ja lasīšna bērnam sagādā grūtības, jūs lasāt galveno informāciju, bet bērns virsrakstus un izcēlumus tekstā. Dzirdot jūs brīvi lasām, saprotot, ka lasīšana ir veids, kā iegūt interesantu informāciju, bērns labāk izpratīs lasīšanas jēgu un uzdevumus.

Uzziniet internetā vairāk par jūsu bērnu interesējošiem tematiem. Lai kāds arī nebūtu temats, vienmēr var atrast interesantas attēlus, video un tekstus par jebkuru tēmu. Esat bērna pirmais skolotājs, atvēliet laiku, lai iepazītos ar atpazīstamiem interneta avotiem un ar dažādiem mediju veidiem. Veicot izpēti pirms apsēžaties kopā ar bērnu pie datora ekrāna, jūs varēsiet medijiem atvēlēto laiku izmantot, lai veiktu izpēti, lasītu un mācītos.

Lai arī kādu tehnoloģiju jūs kopā ar bērnu izmantotu, esiet aktīvs dalībnieks. Pārliecinaties, ka jūsu bērns seko līdzi un saprot, ko un kāpēc lasāt un skatāties. Radiet izpratni par drošu un saprātīgu tehnoloģiju izmantošanu. Pievērsiet bērna uzmanību droša interneta avota atvēršanai un pavadītajam laikam tīmeklī. Vissvarīgākais it saprast savu lomu- palīdzēt skolēnam vadīties digitālajā pasaulē, gudri izmantot tehnoloģiju piedāvātās iespējas lasītprasmes pilnveides un lasītāja intereses sekmēšanai.

Māciet bērnam atstāstīt lasīto tekstu. Palīdziet stāstīt, uzdodot jautājumus: Kas notika sākumā? Kas notika pēc tam? Kā stāsts/pasaka beidzās?

Mudiniet bērnu izteikt domas par lasīto, pastāstīt saviem vārdiem, par bija teksts.

Nekritizējiet bērnu, ja ir kļūdas lasīšanas laikā. Nelabojiet pieļautās kļūdas, ja vēlaties, lai bērns saprot to, ko ir lasījis. Ja labosit katru pieļauto kļūdu lasīšanas laikā, bērnam būs neiespējami saprast lasītā jēgu ,jo katrs jūsu aizrādījums novērsīs uzmanību no teksta. Laba ir saruna pēc lasīšanas. Kļūdas labojat tad, ja vārds tiek izlasīts tik nepareizi, ka ietekmēs lasītā izpratni.

Ja jūsu bērna lasījumā ir daudz kļūdu varat trenēties atsevišķu vārdu, teikumu lasīšanā, lūdzot nepareizi izlasītu vārdu vai teikumu lasīt atkārtoti. Šajā gadījumā uzmanība netiks pievērsta teksta saturam, bet gan pareizai lasīšanai.

Slavējiet bērnu par viņa lasīšanas centieniem un panākumiem.Izrādiet interesi par to, kā viņš saprata lasīto un kā teksts viņam patika.

7-8 gadi ir vecumposms, kura sākumā patstāvīgai lasīšanai vispiemērotākā ir vienkārša sižeta lasāmviela, kuru palīdz izprast attēli vai ilustrācijas.

Ja jums ir aizdomas, ka bērna lasītprasme ir nepietiekama, sazinieties ar skolotāju. Lasīšanas problēmas neizzūd „ar laiku vai pašas no sevis”. Jo agrāk bērni saņem palīdzību, jo ātrāk viņi kļūst par labiem lasītājiem. Pārliecinieties, ka nepieciešamības gadījumos jūsu bērns saņem skolotāju profesionālu palīdzību.

Mudiniet un radiniet bērnus apmeklēt bibliotēku (ik pa pāris nedēļām, lai atrastu jaunu lasāmvielu). Bibliotēkā vienmēr ir iespējams atrast grāmatas, preses izdevumus dažāda vecuma bērnu interesēm.

Vecumposms 9 līdz 11 gadi

„Ikviena lasīšana vispirms ir prieks, lai cik aizturēts; un jau savā būtībā lasīšanas prieks ir alķīmiķa prieks- kaut kas tāds, ko neapdraud nekādi vizuālie tēli, pat ne televīzijā, pat ne ikdienišķo sīkumu gūzmā” (Penaks 1999, 15.lpp )

Lai gan liekas, ka bērns ir jau ir liels un var lasīt patstāvīgi, ir noderīgi un vērtīgi lasīt bērnam priekšā, kā arī klausīties, kā jūsu bērns lasa. Pārrunājiet lasīto, ļaujiet bērnam izteikt un pamatot savas domas. Mēģiniet brīvi parunāt par lasīšanu un dalīties idejās par labām grāmatām.

Izrādiet interesi par bērna lasīšanu. Pajautājiet, ko bērns lasa. Palūdziet ,lai bērns dalās lasītajā, stāsta par to. Varat kopīgi izlasīt kādu komiksu, rakstu, pēc tam dalīties iespaidos.

Atbalstiet bērna lasīšanu. Uzdodot jautājumus, palīdziet saprast tekstus, kas jālasa dažādos mācību priekšmetos. Mudiniet bērnu patstāvīgi lasīto pārstāstīt saviem vārdiem, lūdziet nosaukt piemērus vai analoģijas reālajā dzīvē. Māciet tekstā atrast balsta vārdus, veidot kopsavilkumu par lasīto. Lasīšanas apjoms skolā pieaugs. Neatstājiet bērnu vienu, lasot sarežģītu tekstu. Var gadīties, ka bērna lasītprasme nav pietiekama mācību uzdevumu veikšanai. Tad lasīšanas process radīs negatīvus pārdzīvojumus un izraisīs nevēlēšanos vispār lasīt.

Regulāri jautājiet skolotājiem informāciju par sava bērna lasīšanas prasmēm, rezultātiem un lasītprasmes progresu.

Noskaidrojiet sava bērna lasīšanas grūtības un kopā ar pedagogu palīdziet tās pārvarēt. Bērnam ir iespēja kļūt par labu lasītāju, ja viņš saņem pozitīvu pamudinājumu, atbalstu un metodisko palīdzību.

Noskaidrojiet, kādi temati, jomas interesē jūsu bērnu. Piedāvājiet lasīšanai dažādus tekstus un to formātus: grāmatas, žurnālus, reklāmas, reportāžas, mājaslapas un lietotnes,u.t.t, parādiet, ka laba lasītprasme un prasme atrast lasāmvielu ļauj sekot līdzi savām interesēm un būt aktīviem. Palīdziet bērnam pievienoties tīmekļa dienagrāmatām, tiešsaites kopienām un klubiem, kas saistīti ar viņu hobijiem, piemēram, futbolu, dejām un mūziku. <b>Vienmēr pārbaudiet, vai visas tiešsaites kopienas, kurās jūsu bērns pierakstās, ir drošas un turpiniet pārraudzīt to lietošanu.</b>

Vienojieties ar bērnu par lasīšanas paradumiem mājās. Mudiniet bērnus lasīt grāmatas savam priekam. Nosakiet aptuvenu grāmatas izlasīšanas termiņu. Darbu izdarīt vieglāk ir tad, ja zināms, kad tam jābūt pabeigtam. Līdzīgi ir ar grāmatu. Sarunājiet ar bērnu, ka, piemēram, pēc četrām nedēļām tai jābūt izlasītai, un tad jūs to pārrunāsiet kādā īpašā noskaņā.

Nekritizējiet bērna izvēlētās grāmatas lasīšanai. Piemēram, pieaugušajiem bieži ir stereotips, ka komiksi nav nopietna lasāmviela. Taču mūsdienās, pieaugot attēla nozīmei, komiksi un to atšķirīgās formas kļūst arvien aktuālākas dažāda vecuma lasītājiem. Ir ļoti svarīgi novērtēt jūsu bērna grāmatu izvēli, pat tad, ja tā jums neliekas pareiza. Bērniem patīk lasīt grāmatu sērijas, un tās palīdz viņiem ar pilnveidot lasītprasmi, attīsta pacietību. Tomēr laika gaitā mēģiniet bērnus iepazīstināt arī ar citām grāmatām, lai lasīšanas pieredze tiktu paplašināta.

Pārrunājiet grāmatas pēc tam, kad esat tās kopā izlasījuši. Pārrunājiet varoņus rīcību un to, kas grāmatā notika. Novērtējiet, vai grāmatā piejamā informācija ir noderīga. Lūdziet bērnu dalīties savā viedoklī par lasīto. Pieņemiet bērna domas arī tad, ja tas ir pretējs jūsu viedoklim. bērnam arī pastāstīt, ja viņiem grāmata nepatīk un kādēļ tā. Lai augtu kā lasītājs ir jāsaprot, ka tas nav nekas slikts, ja kāda grāmata nepatīk, vai labprātāk patīk lasīt uz ekrāna.

Ja bērni mājās redz, ka vecāki lasa, ka apkārt ir grāmatas, viņi sasniedz labākus rezultātus lasīšanā un arī pārbaudījumos. Viliniet, aiciniet, pieradiniet bērnus lasīt grāmatas, žurnālus, avīzes. Nolieciet grāmatas vai citu lasāmvielu, piemēram, automašīnā, vannasistabā, dzīvojamā istabā, uz televizora.

Paudiet prieku par to, ka bērns lasa, par viņa lasīšanas sasniegumiem, par to, ka viņš ir ieinteresēts lasītprasmes uzlabošanā. Entuziasms iedvesmo, bet tā trūkums grauj interesi un vēlēšanos pūlēties.

Mudiniet bērnu apmeklēt bibliotēku.

Vecumposms 12 līdz 14 gadi

„Darbības vārds “lasīt” necieš pavēles izteiksmi. Tāpat kā vēl daži citi darbības vārdi: mīlēt…sapņot… Protams, vienmēr jau var mēģināt. Droši, uz priekšu: „Mīli mani!”, „Sapņo!”, „Lasi! Lasi taču, nu, kas tev ir, es tev pavēlu lasīt!`{`..`}`
Rezultāts?
Nekāds. Viņš ir aizmidzis uz grāmatas.” (Penaks 1999, 13.lpp)

Esiet ieinteresēts sava bērna lasīšanā. Pārrunājiet, kuri temati, žanri interesē jūsu bērnu. Šajā vecumposmā pusaudzim jau ir izveidojušās literārās intereses un noteikti lasīšanas paradumi. Dažkārt pusaudži nelasa grāmatas savam priekam, jo neprot atrast savām interesēm atbilstošu lasāmvielu. Iesakiet grāmatas lasīšanai. Parādiet, kā internetā iespējams atrast sev interesējošu grāmatu, iesakiet apmeklēt bibliotēku.

Kopīgi pārrunājiet pusaudžu lasītās grāmatas, uzklausiet viņa viedokli, taču neapvainojieties, ja bērns par lasīto vēlēsies klusēt. Tās ir viņa lasītāja tiesības. Cieniet sava bērna grāmatu izvēli. Lasīšanas motivācija ir saistīta ar iepēju izvēlēties lasāmvielu.

Kopīgi skatieties filmas, kas ir kādas grāmatas ekranizējumi. Pārrunājiet, kas patīk labāk- grāmata vai filma.

Palīdziet bērnam atrast informācija, kas nepieciešama projekta darbam vai citu mācību uzdevumu veikšanai. Norādiet, kur varētu meklēt nepieciešamo informāciju, bet atcerieties atgādināt, ka atbildes meklējamas ne tikai internetā, bet arī grāmatās bibliotēkā.

Bērni dažkārt ir apjukuši milzīgajā informācijas apjomā, tādēļ nepieciešams jūsu atbalsts atrastā materiāla novērtēšanā. Nedariet bērna vietā, taču demonstrējiet, ka esat ieinteresēti viņu palīdzēt.

Vērojiet bērna lasītprasmes rezultātus. Piedāvājiet savu palīdzību arī tad, ja pusaudzis to nelūdz.

Ieteikumi vecākiem

Zēnu lasītprieka sekmēšanai un lasīšanas prasmju pilnveidei

Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma IEA PIRLS 2016 rezultāti par 4.klašu skolēnu lasītprasmi Latvijā liecina, ka lasītprasmes sasniegumu starpība starp dzimumiem ir samazinājusies, taču joprojām meiteņu vidējie lasītprasmes rādītāji ir nozīmīgi augstāki par zēnu sasniegumiem. (Ozola 2017, 29, 55 lpp.).
Līdzīga situācija ir visās vecuma grupās. Tādējādi zēnu iesaistīšanai lasīšanā veltāma īpašā uzmanība.

Esiet savam bērnam paraugs lasīšanā. Demostrējiet sevi kā lasītāju. Ir ļoti svarīgi parādīt zēniem, ka vīrieši arī lasa. Tas nozīmē, ka vectēviem, tētiem, brāļiem- arī arī viņiem ir jālasa! Jāmaina stereotips, ka lasīšana vairāk ir meiteņu, sieviešu nodarbe.

Lasiet kopā. Tēvs, brālis, vectēvs lasa pusi teksta, virsrkastus vai otro pusi teksta lasa zēns.

Lai attīstītu lasīšanas paradumus, svarīgi nodrošināt piekļuvi grāmatām jau agrā bērnībā, vēlāk skolas gados pieejamo lasāmvielu dažādojot. Atcerieties, ka zēnu un meiteņu literārās intereses ir atšķirīgas.

Zēniem ne visai patīk dalīties, stāstīt par to, ko viņi lasa, tādēļ atrodiet veidus, kā pārrunāt avīžu rakstu, žurnālu, grāmatu vai filmu. Ieteicams iepazīt tās grāmatas, kuras lasa jūsu bērns, tādējādi parādot, ka novērtējat viņa izvēli. Tas būs labs pamats sarunas uzsākšanai.

Atrodiet, iesakiet vai lasiet kopā par tematiem, varoņiem, notikumiem, kas jūsu dēlu interesē un ir viņam nozīmīgi. Pats galvenais- esiet pacietīgi. Nepadodieties. Zēniem patīk lasīt par hobijiem, sportu un aktivitātēm, kuras viņus interesē vai ar ko viņi vēlētos nodarboties. Piemēram, varat nopirkt žurnālu, kurā iekļauti jūsu bērnu interesējoši tematiski raksti. Interese par saturu palīdzēs motivēt izlasīt arī garu un sarežģītu tekstu.

Zēniem lasīšana vairāk ir līdzeklis, lai iegūtu vajadzīgo informāciju, nevis prieks un atpūta. Tādējādi zēnus nevajadzētu censties iedvesmot lasīšanai stāstot, ka tā ir brīnišķīgs brīvā laika pavadīšanas veids. Zēni izvēlas lasīt informatīvus tekstus, žurnālus, avīžu rakstus…Respektējot šo izvēli, piedāvājiet lasīšanai enciklopēdijas, instrukcijas, pavārgrāmatas, ceļojumu aprakstus,stāstus par ievērojamām personībām, dažāda veida tekstus, kuros jūsu bērns varēs atrast sev nepieciešamo informāciju.

Dažādu vecumposmu zēniem patīk lasīt bilžu grāmatas, komiksus, aktivitāšu grāmatas, grafiskos stāstus. Nekritizējiet viņu grāmatu izvēli. Jāsaprot, ka attēli, ilustrācijas ir vizuālie balsti, kas palīdz saprast lasīto.

Zēnu literārās intereses vairāk saistītas ar žanriem, kam raksturīgs dinamisks sižets, piedzīvojumi, ceļojumi laikā un telpā, baisi notikumi. No daiļliteratūras sacerējumiem zēni lasīšanai biežāk izvēlas zinātnisko fantastiku, šausmu stāstus, piedzīvojumu vai detektīvliteratūru. Intereses radīšanai par daiļliteratūras lasīšanu ieteicams sākt ar šiem žanriem.

Zēniem patīk humors, komiski notikumi. Parādiet, ka jūs to saprotat un spējat novērtēt. Smejieties kopā.

Zēniem patīk kolekcionēt. Tas ir labs pamats iepazīstināšanai ar grāmatu sērijām. Varbūt jūsu bērns, kolekcionējot grāmatas, sāks tās lasīt.

Tajā, cik ieinteresēti ir zēni ir lasīšanā, liela nozīme ir viņu izpratnei par izlasīto, tādēļ svarīgi izvēlēties grāmatu, kas atbilstu viņu interesēm un lasītprasmei.

Kad zēni sastopas ar lasīšanas grūtībām, visbiežāk viņi cenšas izvairīties no lasīšanas. Paskaidrojiet zēniem, ka lasīšanas uzlabošana ir tāda pati kā sporta treniņs, kas prasa laiku un pacietību. Vienojieties par laiku un noteikumiem, kad un kā mājās tiks uzlabotas lasīšanas prasmes. Piemēram, tiks veikti uzdevumi, lai vingrinātu prasmi lasīt pareizi vai veidot kopsavilkumu par lasīto. Vienojieties par lasāmā apjomu. Pats galvenais neatstājiet zēnu vienu ar viņa lasīšanas problēmām.

Zēniem ir nepieciešamas uzslavas. Bieži vien viņi saņem uzmanību nepareizu iemeslu dēļ. Tādēļ slavējiet dēlu par katru izlasīto tekstu, slavējiet par atrastu interesantu informāciju.

Zēniem patīk sacensības, darbība un milzum daudz aktivitāšu, tādejādi lasīšanas procesā tas būtu jāņem vērā. Varat kopā minēt krustvārdu mīklas, kuru atbildes atrodamas kādā grāmatā, varat mudināt bērnus iesaistīties kādā viktorīnā vai konkursā. Piemēram, Latvijā zēnu vidū šobrīd aktuāls ir konkurss ,,Skaļā lasīšana”.