- Pirmsābeces posms
- Ābeces periods un patstāvīga lasīšana
- Zēnu lasītprieka sekmēšanai un lasīšanas prasmju pilnveidei
Pirmsābeces posms
Galvenā uzmanība veltāma bērna pozitīvas un ieinteresētas attieksmes veidošanai pret grāmatu, grāmatas tekstu klausīšanos un vēlmi mācīties lasīt.
Liela uzmanība veltāma priekšā lasīšanai, īpaši tad , ja skolēns iepriekš nav apguvis lasīšanas pieredzi. Šādam skolēnam ieteicams rūpīgi sekot līdzi skolotāja lasītajam tekstam. Tas dod iespēju iegūt jaunu informāciju, vērot un atdarināt lasītāja pieredzi un reizē lasīt, it kā fotografējot vārdus un uztverot tos veselumā.(Anspoka, Tūbele 2015, 76lpp.)
Priekšā lasīšanu papildiniet ar attēlu, grāmatas ilustrāciju apskati, video vai animācijas fragmentu noskatīšanos, lai sekmētu gan bērnu interesi, gan arī uztveri par lasīto.
Mudiniet bērnus pēc teksta klausīšanās iesaistīties: atbildēt uz jautājumiem, izteikt savas domas, izspēlēt dramatizācijas rotaļās dzirdēto, vizualizēt.
Pirms lasīšanas rosiniet bērnus prognozēt teksta notikumus pēc grāmatas vāka noformējuma, ilustrācijām, grāmatas vai teksta nosaukuma.
Rosiniet secīgi atstāstīt tekstu, uzdodot jautājumus, veidojot dialogus, zīmējot sižeta karti.t.t.
Lasīšanai izvēlieties samērā īsus dažādu žanru literāros darbus, kuros tēloti bērnu vienaudži, viņiem aktuāli notikumi, atspoguļotas bērniem nozīmīgas problēmas. Lasiet tautas un literārās pasakas, dzejoļus, stāstus. Iepazīstiniet bērnus ar izziņas literatūru, žurnāliem, bilžu un aktivitāšu grāmatām.
Šī vecumposma skolēnu dzīvē vēl joprojām lielu uzmanību ieņem rotaļa. Visiedarbīgākais veids, kā mācīties saklausīt un noteikt skaņas vārdos un vārdus teikumos, ir didaktiskās spēles. Rotaļā būtu apgūstami arī jēdzieni zilbe, vārds, teikums, teksts.
Sagatavojiet semināru vecākiem, kurā iepazīstiniet vecākus ar paņēmieniem, kā rosināt interesi par grāmatu un kādas grāmatas izvēlēties.
Individuāli informējiet vecākus par viņu bērna rezultātiem vai problēmām. Iesakiet, kas mājās būtu darāms, lai rezultāti būtu labāki. Akcentējiet, ka rāšanās un sodi lasīšanas kontekstā rezultātu nedos.
Ābeces periods un patstāvīga lasīšana
Mūsdienās visnoderīgākā burtu mācībā ir veseluma metode, kurā galvenā vienība ir vārds, kas saistīts ar konkrētu kontekstu. Lasot vārdus, kas skolēniem izraisa asociācijas ar viņa pieredzi, ir vieglāk izprast lasīšanas procesa jēgu. (Tūbele, 2008). Ņemot vērā, ka klasē ir atšķirīgi skolēni lasītprasmes un rakstīprasmes apguves procesā kombinējamas veseluma metode kā pamatmetode un analītiski sintizējošā metode no skaņas/burta, zilbes pie vārda). Atbilstoši veseluma metodei burtu secībai jābūt tādai, lai skolēns pēc iespējas ātrāk var tos savienot ar citiem jau apgūtiem burtiem un lasīt vārdus tekstā (Anspoka, Tūbele 2015, 83lpp).
Turpiniet lasīt skolēniem priekšā. Lasiet izteiksmīgi, jūs esat paraugs. Pirms lasīšanas aplūkojiet grāmatu, noskaidrojiet autoru, apskatiet ilustrācijas. Prognozējiet, par ko varētu būt grāmata. Mainieties lomām, rosiniet skolēnus izlasīt grāmatas nosaukumu, nodaļu virsrakstus, īsos vārdus pirmajā rindkopā.
Sagatavojot skolēnus teksta uztverei izmantojiet rotaļas, mīklas, šarādes, asprātīgus vingrinājumus, lai izraisītu pozitīvas emocijas lasāmā fragmenta kontekstā.
Lasīšanai izvēlieties skolēnu interesēm un vajadzībām atbilstošus tekstus.
Attīstiet prasmi tekstus lasīt lomās, prognozēt, atstāstīt pēc plāna, izteikt savas domas par notikumiem un varoņiem.
Pievērsiet uzmanību pareizai lasīšanai. Lasiet pārī grūtus vārdus, māciet saklausīt, vai pārinieks vārdu izlasījis pareizi.
Nodrošiniet daudzveidīgu lasāmvielu. Lasiet pasakas, teikas, dzejoļus, īsus stāstus, fragmentus no bērnu žurnāliem un uzziņu grāmatām.
Kā lasīšans resursus izmantojiet arī interneta iespējas, piemēram, rosiniet atrast informāciju par gaidāmo laiku, sporta sacensību rezultātiem.
Zēnu lasītprieka sekmēšanai un lasīšanas prasmju pilnveidei
Skolotājiem lasītprasmes apguves procesā būtu jāņem vērā meiteņu un zēnu bioloģiskās un sociālās atšķirības, cenšoties ieinteresēt gan zēnus, gan meitenes un veicinot izpratni par lasīšanu kā aizraujošu un sabiedrībā augsti novērtētu aktivitāti (Geske, Ozola, 2007, 73).
Pētījumi atklāj, ka zēnu lasītprasmi veicina ne tik daudz labas metodes un pareizu metodisku paņēmienu izvēle, kā spēja zēnus motivēt, parādīt viņiem, ka grāmatu lasīšana var būt aizraujošs process. Daudziem no viņiem, pat jaunākajiem zēniem, galvenais jautājums ir nevis, kā man saprast šo tekstu, bet kas šajā tekstā ir man adresēts, noderīgs. (Younger, Warrington, 2005, 38).
Atcerieties, ka zēnu un meiteņu lasīšanas paradumi un literārās intereses ir dažādas. Piedāvājiet lasīšanai daiļliteratūru un citus tekstus, kas atbilst arī zēnu interesēm. Zēni izvēlas galvenokārt informatīva rakstura tekstus: dokumentālu vai zinātnisku literatūru, zinātnisko fantastiku vai fantāzijas grāmatas, grāmatu sērijas, kara, spiegu, spoku un detektīvstāstus, kā arī grāmatas par sportu, izcilām personībām, avīzes, žurnālus, rokasgrāmatas vai lietošanas pamācības, enciklopēdijas un komiksus. Zēnus daiļliteratūras tekstā aizrauj sižets, darbība, piedzīvojumi.
Rosiniet zēnus veikt mini projektus lasītā kontekstā un sasaistīt lasīto ar darbībām, kas patīk, prasmēm, kas labi attīstītas. Piemēram, veidot prezentācijas, animācijas, uzņemt video.
Izmantojiet viktorīnas, konkursus, interaktīvās spēles, lai iesaistītu zēnus lasīšanā.
Stundās jēgpilni izmantojiet interneta resursu iespējas. Rosiniet atrast vārdus, to skaidrojumus, definīcijas, kādus faktus, īsus tekstus. Māciet atrast informāciju, to analizēt, komentēt. Izmantot telefonus vai planšdetdatorus stundās skolēniem, it īpaši zēniem, šķiet aizraujoši, tādējādi, izpildot šāda veida uzdevumus zēni būs motivēti izlasīt, saprast, prezentēt. Uzaiciniet uz skolu skolēnu vecākus, kuri varētu dalīties savā lasīšanas pieredzē. Īpaši svarīgi, lai sarunās par lasīšanu tiktu iesaistīti arī skolā populāri skolotāji, skolēnu tēvi, vecākie brāļi, vietējā kopienā pazīstami cilvēki.
Uzslavējiet zēnus pat par vismazākajiem panākumiem lasīšanā. Balstieties uz to, ko viņi prot, tālāk pacietīgi soli pa solim.