Image Alt

Lasītprasme

Ievads

Metodiskajā materiālā agrīnas lasītprasmes veicināšanai un jēgpilnas lasītprasmes attīstīšanai aprakstīta universāla lasītprasmes veicināšanas programma, kuru var izmantot gan pedagogi, gan skolēnu ģimenes. Materiālā piedāvātie lasītprasmes attīstības sekmēšanas uzdevumi ir izstrādāti balstoties uz pasaules labās prakses lasītprasmes un lasītprieka attīstības veicināšanā analīzi, kas iegūta piedaloties dažādu valstu rīkotajos skolotāju profesionālās pilnveides kursos, konferencēs un apkopojot zinātniskajā literatūrā pieejamos pētījumu rezultātus par veiksmīgās vienaudžu mācīšanās lasītprasmes veicināšanai programmu īstenošanu.

Materiālā ir piedāvātas metodes pirmsskolas vecuma bērnu un skolēnu iesaistīšanai lasītprasmes attīstībā. Metožu pamatā ir vienaudžu mācīšanās stratēģijas (angliski – peer assissted learning).

Šīs materiāls būs noderīgs ikvienam, kas vēlas izmantot vienaudžu mācīšanos lasītprasmes attīstības kontekstā.

Programmas „Vienaudžu mācīšanās lasītprasmes attīstībai” (VIMALA) efektivitāti nodrošina vairāki faktori:

vienaudžu sadarbība;

sociālā mācīšanās;

var izmantot dažādās mācību vidēs, kā arī kombinēt ar citām pieejām un programmām;

sekmē līdera un komunikācijas prasmju attīstību.

Metodoloģija

Vienaudžu mācīšanās pēctecīgai lasītprasmes veicināšanai pamatskolas pirmajā posmā

Ieteikumi
lasītprieka
sekmēšanai:

Šo sistemātiski un ilgstošā laika periodā veicamo aktivitāšu mērķis ir attīstīt skolēnu lietpratību, attieksmi un uzskatus, kā arī sekmēt skolēnu spēju uzņemties atbildību par savu mācīšanos.

Vienaudži pieder pie vienas un tās pašas sociālās grupas. Vienaudžiem ir liela nozīme personības attīstībā un tie lielā mērā ietekmē arī uzvedību (gan pozitīvi, gan negatīvi). VIMALA pieejā pozitīvā veidā tiek izmantota vienaudžu savstarpējā ietekme citam uz citu.

VIMALA mērķis ir ne tikai lasītprasmes un lasītprieka veicinašana, bet arī veicināt pozitīvu uzvedību, veidot jauna veida uzvedību vēlamajā virzienā.

Psihologs Alberts Bandura (1986) norāda, ka cilvēks mācās:

no paša pieredzes;

netiešā veidā, novērojot citu cilvēku, ar kuriem attiecīgā persona identificējas, uzvedību, ņem no tā piemēru (piemēram, vērojot vienaudžu uzvedību);

apgūstot jaunas zināšanas, kas cilvēkam rada pārliecību par savu darbību noteiktā situācijā.

Šo īpašo pārliecību sauc par pašpaļāvību, un tā ietver spēju pārvarēt šķēršļus, lai veidotos noteiktas uzvedība.

Aktivitātes un uzdevumi

Pirmsskola

1. klase

2. - 3. klase

4.-6. klase

7.-9. klase

Pirmsskolas vecuma bērni un skolēni, kuri piedalās VIMALA programmā, saņem vairākus pozitīvus ieguvumus: sadarbības prasmes (abpusēja loma mācīšanās procesā); līderības prasmes (iespēja kontrolēt un vadīt mācību procesu un gūt sekmes); praktizēšanās, apgūta lasītprasme.

Daudzo priekšrocību dēļ un pateicoties empīriskiem pētījumiem, kuros pierādīta vienaudžu mācīšanās programmas efektivitāte, 2000. gadā ASV Nacionālā lasītprasmes speciālistu grupa (National Reading Panel) ir piešķīrusi šai programmai “labās prakses” novērtējumu. (Mackley, 2009).

Skolēni, kuriem ir grūtības apgūt lasīšanu formālās izglītības pirmajos gados, ir pakļauti riskam, ka ar katru nākamo viņu sekmes pasliktināsies. Tāpēc ir svarīgi jau agrīni iejaukties, lai profilaktiski novērstu šādu negatīvu tendenci.

Džona Djūija (Dewey) konstruktīvisma modelī tiek postulēta ideja, ka bērni iegūst jaunas zināšanas saskarsmē ar pasauli. Saskaņā ar šo modeli izglītības pamatā ir trīs principi: nodarbībās ir jākoncentrējas uz bērna prāta attīstīšanu, nevis tikai uz mācību priekšmetu; ideālā gadījumā mācību metodēm ir jāietver eksperimentāli projekti, un tām ir jābūt starpdisciplinārām. (Encyclopedia of Educational Theory and Philosophy, 2016).

Valoda tiek apgūta saskarsmē ar citiem cilvēkiem, un sociālā uzvedība ir tas, kas rodas saskarsmē ar pasauli un apkārtējā vidē esošajiem cilvēkiem. Djūijs uzskatīja, ka visos izglītības līmeņos mācībām jābūt aktīvām un eksperimentālām un tām jānotiek autentiskā mācību kontekstā. Bērni veido paši savu mācību pieredzi un bieži mācās, kaut ko darot. (Encyclopedia of Educational Theory and Philosophy, 2016).

Pedagogi var sekmēt bērnu mācīšanās procesu, piedāvājot reālās dzīves situācijas, kurās skolēni var iesaistīties un izmantot savas iepriekšējās zināšanas, tai pat laikā paplašinot savas zināšanas un iegūstot jaunas. Saskaņā ar Vigotska sociokulturālo attīstības teoriju skolēni iegūst zināšanas saskarsmē ar citiem. Vigotskis uzskatīja, ka jāņem vērā četri attīstības pamatprincipi: bērni iegūst informāciju no apkārtējās pasaules; attīstība nav atdalāma no sociālā konteksta; mācīšanās izraisa skolēna attīstību; valodai ir svarīgākā loma kognitīvajā darbībā. (Shabani et al 2010). Šīs pieejas saskan ar Djūija teorētiski izzinošo skatījumu uz mācībām, jo sevišķi bērna vides sociālajā un kultūras kontekstā.

Vigotska teorijā viens no galvenajiem jēdzieniem ir tuvākās attīstības zona jeb TAZ. Saskaņā ar šo pieeju skolēni var paveikt uzdevumu, kuru vieni paši nespēj paveikt, kopā ar kādu citu prasmīgāku cilvēku. Tuvākās attīstības zona ir telpa starp bērna faktiskās attīstības līmeni un viņa potenciālās attīstības līmeni, ko var sasniegt, pateicoties atbalstam un kopīgai problēmu risināšanai, iesaistot pieredzējušākus vienaudžus vai pieaugušos, kas piedalās bērna dzīvē. (Shabani et al 2010).

Šajā sadarbības procesā bērni sāk vairāk apzināties savu kultūras vidi, un notiek kognitīvā attīstība. Saskaņā ar Vigotska teoriju bērnu sociālā vide palīdz viņiem pielāgoties jaunām situācijām, kas, savukārt, attīsta kognitīvās funkcijas. Tuvākās attīstības zona jāņem vērā sasaistē ar skolēna esošajām zināšanām, iepriekšējo pieredzi un prasmēm. (Shabani et al 2010). Lai mācību process būtu efektīvs, mācību programmā ir jāietver arī vienaudžu mācīšanas stratēģijas. Saturam jābūt bagātīgam, plānotam un labi strukturētam. Turklāt laba mācību prakse ietver aktīvu skolēnu iesaistīšanos un pilnvērtīgu piedalīšanos, dažādas iespējas vingrināties un izmantot savas jauniegūtās prasmes. Par vislabākajām mācību metodēm tiek atzītas tās, kuru pamatā ir refleksija par paveikto, sistemātiska prasmju izvērtēšana un mācību satura atkārtošanas iespējas pēc nepieciešamības.

VIMALA programma saskan ar Vigotska teoriju, paredzot saskarsmi ar prasmīgākiem vienaudžiem, kas veicina mācīšanās procesus galvenajās rakstpratības jomās jau agrīnā vecumā.

VIMALA ir paredzēta kā papildprogramma skolu mācību programmai. VIMALA ir izstrādāta, izmantojot Venderbilta universitātē izstrādāto PALS programmu (Fuchs et al, 1997). Pētījumos uzskatāmi pierādīta PALS efektivitāte.