Atgādne

Vecā vīriņa padomi

1. teksta paraugs atstāstīšanas aktivitātei 7. klasei

Rezumēšana 8. klase

5. teksta paraugs rezumēšanas aktivitātei

Misija “JUNO”: top kosmosa māksla

Autors: Arnis Ginters

Lai gan zondes kosmosa plašumos vairs nav retums, “Juno” misija ir īpaša. Kosmiskajā aparātā iebūvēja kameru, kuras fotografēšanas brīžus publika noteica ar balsojumu. Turklāt pēc tam ikviens varēja attēlus apstrādāt, palīdzot Visuma izpētē vai veidojot brīnumainus mākslas darbus.


1.

2011. gada 5. augustā no Kanaveralas raga startēja kosmiskais aparāts “Juno”, kura galamērķis bija Saules sistēmas lielākā planēta Jupiters. Mūsdienās jau tas vairs nešķiet ārkārtējs notikums, kad kāds automatizētais aparāts dodas pētīt tuvākus un tālākus Saules sistēmas nostūrus. Tomēr “Juno” atšķīrās no zondēm, kas ir apmeklējušas Marsu, Veneru, Saturnu un citas Saules sistēmas planētas. Šis kosmiskais aparāts bija paredzēts, lai pētītu Jupitera magnētisko lauku, atmosfēras sastāvu un gravitāciju, izmantojot spēcīgus instrumentus. Turklāt “Juno” līdzi devās kāda iekārta, ko novērtēja kosmosa entuziasti visā pasaulē, – “JunoCam”.


2.

Lai “Juno” misija būtu interesantāka, NASA kosmiskajā aparātā iebūvēja “JunoCam” – nelielu fotokameru – teleskopu, kuras uzņemtie attēli bija paredzēti plašākas publikas piesaistei. Ne tikai kameras safotografētais materiāls ir pieejams ikvienam interesentam, bet arī objektus, pret kuriem pavērst kameru, izvēlējās cilvēki balsojot. Nelielā kamera ir aprīkota ar dažādiem filtriem. Piemēram, mākoņu pētīšanā talkā nāk tuvā infrasarkanā starojuma un metāna filtri.


3.

Sākotnēji inženieri prognozēja, ka kamera darbosies pirmās astoņās orbītas, jo Jupitera tuvumā ir ļoti spēcīgs elektromagnētiskais lauks, kas lēnām sabojā kameras elektroniku. Tomēr, par spīti skarbajiem apstākļiem, tā darbojas vēl joprojām. Tā ir precīza ziņa entuziastiem, kas izmanto “JunoCam” safotografēto materiālu, lai radītu fantastiskus milzu planētas fotoattēlus.


4.

Jāņem vērā, ka Jupiters ir gāzu planēta. Tās “virsmas” objekti ir dažāda izmēra cikloni un anticikloni, virpuļi un viesuļvētras. Vējš apkārt planētai nes brūnas un baltas mākoņu joslas. Reizēm redzeslaukā iepeld arī Lielais Sarkanais Plankums – vētru sistēma, kas pastāv jau vairākus gadu simtus. Jaunākie pētījumi liecina, ka pēdējās desmitgadēs tā ir sākusi samazināties. Šos un vēl daudzus citus atmosfēras veidojumus iespējams nofotografēt, izmantojot “JunoCam”.


5.

Zinātniekiem īpaši interesanti šķiet populārie reģioni, jo “Juno”ir pirmā misija, kas tiem lidojusi pāri. Iegūtie attēli palīdzējuši noskaidrot, ka polu apkaime ir ļoti mainīga un vētraina. Zemes izmēra cikloni virpuļo cieši viens pie otra. Kā veidojas šīs vētras, cik tās ir stabilas, kāpēc Ziemeļpols izskatās citādi nekā Dienvidpols? Cerams, “JunoCam” attēli ne tikai ir radījuši virkni jautājumu, bet arī palīdzēs rast atbildes uz tiem.


6.

Fotografēšana sākas ar plānošanu. “Juno” riņķo ap Jupiteru pa izstieptu, 53 dienu garu orbītu, kas iet pāri abiem poliem. Aparāts vistuvāk planētai atrodas ekvatora apkaimē, un “JunoCam” tiek ieslēgta aptuveni stundu pirms tuvākā punkta un izslēgta stundu pēc. Lielāko orbītas daļu kamera ir izslēgta. Katrai orbītai “JunoCam” lapā ir savs apzīmējums, kas sākas ar burtiem “PJ”, kam seko orbītas kārtas skaitlis. Piemēram, “PJ13”.


7.

“JunoCam” nevar fotografēt visu pēc kārtas, jo attēlu apstrādei un nosūtīšanai ir atvēlēti nelieli resursi. Katrā orbītā zinātnieki ir rezervējuši vietu diviem polāro apgabalu attēliem. Dažkārt tiek atvēlēta vietiņa arī īpašajiem notikumiem, kad redzeslaukā gaidāms kāds no Jupitera pavadoņiem. Pārējo vietu uz datu nesēja aizņem fotogrāfijas, kuru prioritāti nosaka publisks balsojums “JunoCam” mājaslapā.


8.

Visi neapstrādātie “JunoCam” attēli ir pieejami mājaslapas galerijā. Tos var lejupielādēt, apstrādāt un pēc tam augšupielādēt atpakaļ. Apstrāde var būt gan pavisam vienkārša, piemēram, interesanta reģiona izgriešana no lielāka attēla, gan mozaīku veidošana un īpašu krāsu filtru izmantošana, iegūstot mākslinieciskus attēlus. Lai arī fantāzijai var ļaut brīvu vaļu, ir daži noteikumi – nelietot NASA vai “Juno” misijas logo un neizmantot augšupielādi ļaunprātīgi, ievietojot tur nepiemērotus, aizskarošus vai politiskus attēlus.


9.

Visi ievietotie attēli, kas atbilst prasībām, ir atrodami “JunoCam” mājaslapā. Interesantākie tiek izcelti ne tikai galerijā, bet arī parādās dažādos medijos, sociālajos tīklos, populārzinātniskās publikācijās un pat zinātniskajos priekšlasījumos. Tāpat “JunoCam” safotografēto materiālu iespējams izmantot ne tikai atsevišķu attēlu veidošanai, bet arī īsākai vai garākai animācijai. Tajās lieliski redzams, ka Jupiters ir mainīga planēta, kā arī iespējams aprēķināt vēju ātrumu.


10.

“Juno” misijā plānotas 32 orbītas, pēc tam kosmiskais aparāts tiks ievadīts Jupitera atmosfērā, kur tas sadegs. Patlaban pētnieki vēl nezina, cik ilgi darbosies “JunoCam”, bet, līdzīgi kā tas notiek citās misijās, varam būt droši, ka safotografētā materiāla pietiks daudziem gadiem. Turklāt vēl joprojām ikviens var piebiedroties “JunoCam”komandas aicinājumam un palīdzēt Jupiteru ieraudzīt ne tikai caur kameras aci, bet Zemes iedzīvotāju radošos skatījumos.
Lai piedalītos fotografēšanā un datu apstrāde, nav nepieciešamas īpašas atļaujas un slepenas paroles. Atliek tikai apmeklēt “JunoCam” mājaslapu. Lai to izdarītu, lasi kodu vai ej.uz/junocam.


Autors: Arnis Ginters.
Misija “Juno”: top kosmosa māksla.
“Ilustrētā Junioriem”, 2018, VI, 44. – 47. lpp.