---

1.

Daugavas loki ir dabas parks, kas dibināts 1990. gadā ar mērķi saglabāt unikālos dabas kompleksus un kultūrvēsturiskās vērtības Daugavas senlejas Krāslavas – Naujenes posmā. Daugavas loki ietilpst aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava” sastāvā un ir iekļauti ”Natura 2000” Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā. Daugavas loki aizņem 12562 ha lielu platību un ir izvietoti Daugavpils novada Naujenes, Tabores, Salienas un Vecsalienas pagastos, kā arī Krāslavas novada Kaplavas un Ūdrīšu pagastu administratīvajā teritorijā.

---

2.

Daugavas loki ir unikāls dabas veidojums, savdabīgs un joprojām apdraudēts kultūrainavas areāls, kā arī populārs tūrisma un atpūtas objekts. Raksturīgākā Daugavas loku dabas īpatnība ir 9 lieli Daugavas līkumi; katra upes loka garums sasniedz 4 – 6 km. Tiem doti vietējie nosaukumi: Adamovas (Priedaines), Šķērškānu, Zvejnieku, Tartaka, Daugavsargu, Ververu, Rozališķu, Butišķu un Elernes loks.

---

3.

Daugavas loki ir unikāli bioloģiskās daudzveidības ziņā, jo Daugavas ieleja ir nozīmīgs dzīvnieku un augu sugu migrācijas ceļš jeb ekoloģiskais koridors. Dabas parkā reģistrētas apmēram 700 paparžaugu un ziedaugu sugas, kas ir 57% no Latvijā sastopamo sugu kopskaita. Novērotas 139 putnu sugas – no tām 33 ir īpaši aizsargājamas Latvijā un arī Eiropā.

---

4.

Daugava kā sens tirdzniecības ceļš gadsimtiem ilgi ir bijusi šīs teritorijas attīstības veicinātāja, tāpēc Daugavas loki ir visai ievērojams valsts un vietējās nozīmes kultūrvēsturisko pieminekļu daudzums. To vidū minami Aizvējiņu, Markovas un Vecračinas pilskalni, Dinaburgas pilsdrupas, daudzas senās apmetņu vietas un senkapi.

---

5.

Daugavas lokiem raksturīga savdabīga, vēsturiski izveidojusies dažādu tautu kultūru un ticību saplūšana, kas atspoguļojas arhitektūrā, sadzīvē, tautas tradīcijās, vietvārdos un folklorā. Piemēram, daudzi vietvārdi – Naujene, Slutišķi, Vasargelišķi u.c. – ir lietuviešu cilmes. Daugavas lokos vai to tuvumā atrodas 8 dažādu kristiešu konfesiju baznīcas – katoļu (Borovkas, Elernes, Jaunbornes, Juzefovas, Spruktu), luterāņu (Bornes, Sīķeles) un pareizticīgo (Kaplavas), tāpēc Daugavas loki piemēroti arī sakrālā tūrisma attīstībai.
2011. gadā Daugavas loki tika iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā, kas ir pirmais nopietnais solis uz nacionālā parka izveidi šajā teritorijā.

---