Atgādne

Vecā vīriņa padomi

1. teksta paraugs atstāstīšanas aktivitātei 7. klasei

Rezumēšana 7. klase

4. teksta paraugs rezumēšana aktivitātei

Esi savu emociju pavēlnieks!

Ature: Solvita Velde

Nevienam nepatīk, ja apkārtējie dusmojas, kliedz, ir agresīvi, taču viņi tā dara tāpēc, ka nezina, kā vadīt savas emocijas.
Tu vari iemācīties būt noteicējs pār savu emocionālo pasauli.
Uzzini, kā rīkoties, ja tev ir bail, jūties dusmīgs, bēdīgs vai kautrīgs.


1.

Emocijas ir ļoti vajadzīgas, piemēram, bailes tev palīdz izvairīties no briesmām. Ja tev nebūtu bail, kad brauc virsū mašīna, tad tu no tās neizvairītos. Emocijas arī palīdz risināt dažādus strīdus. Ir svarīgi iemācīties atpazīt savas emocijas, nosaukt tās vārdā, piemēram, es tagad esmu bēdīgs, apjucis vai priecīgs. Tad labāk sapratīsi sevi un apkārtējos.


2.

Kad bērniņš piedzimst, viņš nespēj izjust visas emocijas – sākumā viņam ir interese, viņš var izjust apmierinājumu, kad ir paēdis un autiņbiksītes sausas, vai neapmierinātību, ja tā visa nav. Pieaugot arī emociju pasaule kļūst plašāka – pusgada vecumā parādās spēja just kautrību, dusmas, pārsteigumu, bailes. Ap trijiem gadiem bērni sāk saprast, kāda uzvedība ir laba un slikta. Vēl pēc gada spēj vadīt emocijas, pielāgojot savu uzvedību citiem. Tas nozīmē, ka bērni grib iepriecināt vecākus, un, ja vecāki atbalsta viņu pozitīvo uzvedību, viņi saprot, ka tā uzvesties ir labi.


3.

Piecu gadu vecumā bērni jau ir iemācījušies, ka visās situācijās nav jāsaka tas, ko domā. Piemēram, ja triju gadu vecumā bērnam uzdāvina dāvanu, kas viņam nepatīk, viņš tā arī pasaka – man nepatīk. Piecos gados bērns jau prot izlikties, ka viņam dāvana patīk, lai nesarūgtinātu dāvinātāju. Dodoties uz skolu, lielākā daļa bērnu spēj viegli vadīt emocijas, ja vecāki runājuši par emocijām un palīdzējuši tikt galā ar dusmām, niknumu, kaunu.


4.

 

Dusmas

Kad saproti, ka esi dusmīgs, skaiti līdz desmit, lai dusmās neizdarītu to, ko pēc tam nožēlosi, – kliegtu, pateiktu to, ko patiesībā nedomā, iesistu.

  • Pasaki otram – es esmu dusmīgs, nedari tā! Ja tas nepalīdz, tad ej prom.
  • Ar dusmām labi var tikt galā, parunājoties ar sevi – viens pats savā istabā skaļi izrunā to, kas tevi ir sadusmojis.
  • Darbojies fiziski – iztīri istabu, sakārto mantas, saliec žagarus kaudzē pagalmā vai izdari kaut ko citu aktīvu.
  • Zīmē vai krāso.
  • Dziļi elpo – caur degunu gaisu ievelc un caur muti izpūt.
  • Apdomā, vai dusmu iemesls tiešām ir tik nozīmīgs, lai par to dusmotos, varbūt rīt tas liksies sīkums.

5.

 

Kautrība

Psihologi runā par kautrību tad, ja sastopies ar kaut ko jaunu un nepazīstamu savā dzīvē un tas tevi samulsina. Kautrība lielākoties ir iedzimta, tāpēc to vadīt ir grūti. Ir tādi bērni, kuri jau no bērnības ir kautrīgi, un viņiem vajag laiku, lai pierastu pie jaunas situācijas un cilvēkiem. Tev ir jātrenējas darīt to, ko neuzdrošinies darīt. Dod sev laiku, pierodi pie jaunā

pakāpeniski.


6.

 

Bēdas un skumjas

  • Vispirms ļauj sev izbēdāties, jo bēdas apslāpēt nevajag. Piemēram, ja ir nomiris tavs mājas mīlulis, raudāt un bēdāties ir normāli pat ilgāku laiku. Tomēr, ja tu ļoti bēdājies jau vairākas nedēļas, jāmeklē palīdzība pie psihologa.
  • Stāsti vecākiem un draugiem, par ko esi bēdīgs. Tas tev palīdzēs ātrāk izbēdāties.
  • Kad kāds laiks ir pagājis, ļauj sev ieraudzīt arī labo un pozitīvo, par ko vari priecāties.

7.

 

Bailes

  • Ja bailes, vispirms meklē palīdzību pie vecākiem vai skolotājiem un izstāsti, no kā tev bail.
  • Centies saprast, vai tas, no kā tu baidies, tiešām var notikt.
  • Uzdod sev jautājumu – kas ir ļaunākais, kas var notikt? Piemēram, ja tu paniski baidies slikti uzrakstīt kontroldarbu, pajautā sev, vai slikta atzīme ir pasaules gals. Atbilde – nav.
  • Neskaties šausmu filmas. Īpaši kaitīgi tas ir pirmskolas vecumā. Ir pētījumi par pieaugušajiem, kuriem saglabājušās bailes, kas radušās no šausmu filmām bērnībā, jo mazi bērni neatšķir, ka tā ir tikai filma.
  • Ja bailes ir visu laiku, stāsti to vecākiem, jo tad jāmeklē palīdzība pie psihologa.

8.

Kas palīdz vadīt emocijas?

  • Liela loma ir vecākiem un tam, ka viņi tevi mierina situācijās, kad tas ir vajadzīgs.
  • Svarīgi nosaukt emocijas vārdā, lai tu saprastu, kā jūties, jo to var iemācīties pakāpeniski. Ja vecāki būs iemācījuši atpazīt sarūgtinājumu, skumjas un citas emocijas, tad tu varēsi saprast, ko tieši jūti, un kas dzīvē palīdzēs.
  • Spēlē spēles, jo, piemēram, „Cirks” iemāca, kā mēs jūtamies uzvarot un zaudējot. Turklāt „Cirkā” tu vari uzvarēt pat tad, ja desmit reizes esi nobraucis ar kazu uz leju. Ja tu būsi pieredzējis, ko nozīmē zaudēt, tad būsi ieguvējs, jo dzīvē ir gan uzvaras, gan zaudējumi.

 

Žurnāls „Ilustrētā Junioriem” ,
I, 2018 (95), 24. – 25. lpp.