1.
Lai gan burvju mākslinieku izpildītie triki ir iespaidīgi, patiesībā ar burvjiem un maģiju tiem nav nekādas saistības. Labi iluzionistu draugi ir fizika, mehānika un elektronika, jo tieši šīs nozares palīdz šķietami neticamo padarīt par īstenību. Tāpat burvju mākslinieki ir ļoti veikli, un viņu rokas spēj kustēties tik ātri, ka skatītāji to nepamana. Taču, kā jau katram skatuves māksliniekam, arī iluzionistiem ļoti būtiska ir uzstāšanās prasme. Tikai aizrautīgi sadarbojoties ar skatītājiem un novēršot to uzmanību atsevišķos priekšnesuma brīžos, triks var izdoties.
2.
Pasaule burvju trikus pazīst jau kopš seniem laikiem. Senās Ēģiptes kapenēs tika atrasts zīmējums, kurā iemūžinātas dažādas tā laika profesijas. Tajā bija attēlots arī viens no senākajiem trikiem – uzpirksteņu spēle. Burvju mākslinieks ņem trīs traukus vai tasītes, zem vienas no tām paslēpj bumbiņu un tad veikli sajauc to secību. Acīgs vērotājs var uzminēt, zem kuras tasītes bumbiņai vajadzētu atrasties, taču triku meistari panāk, ka tās patiesībā vairs tur nav.
Arī Bībelē aprakstīti iluzionistu cienīgi izgājieni, ko tolaik priesteri nereti izmantoja, lai ticīgajiem parādītu brīnumus. Piemēram, tika demonstrēts, kā pašas atveras smagās tempļa durvis. Tolaik cilvēkiem tas šķita maģiski, taču vēlāk atklāja, ka tas panākts ar paslēptu mehānismu, kas nodrošināja, ka vajadzīgajā brīdī durvis atveras.
Mehānisms darbojās ar striķu, atsvaru un ūdens palīdzību, turklāt – tas bija diezgan sarežģīts. Tāpat Bībelē ir aprakstīts kāds gadījums, kurā priesteris nocērt galvu melnai un baltai zosij, tad tās apmaina vietām, un abas pēkšņi atdzīvojas.
3.
Viens no visu laiku slavenākajiem trikiem ir kastē ievietota cilvēka sagriešana gabalos. 1918. gadā to pirmais pielietoja Anglijas mākslinieks Selbits, taču uzreiz pēc tam triku izrādēs sāka demonstrēt arī Amerikas iluzionists Goldings. Abi uzskatīja sevi par iespaidīgā trika izgudrotājiem, un izcēlās pamatīgs strīds – īstenas burvju cīņas. Tā popularitātes kalngalu piedzīvoja ne tikai pats triks, bet arī abu slaveno burvju nesaskaņas.
1924. gadā par to nolēma pasmieties kāds klauns, kas skatītājus izklaidēja ar ziepju burbuļu šoviem. Viņš samaksāja kādai avīzei, lai tā publicē rakstu un pastāsta, ka patiesībā trika izgudrotājs ir viņš. Jo tieši klauns jau sen pirms Selbita un Goldinga izdomāja tehniku, kā uz pusēm pārdalīt ziepju burbuli.
4.
Laikā, kad darbojās slavenais iluzionists Hudini, nepastāvēja ne radio, ne televīzija, taču par mākslinieku zināja visi. Viņa triki bija ļoti oriģināli, un viņš lieliski prata sevi reklamēt. Vislabāk Hudini pazīst kā izcilu izbēgšanas meistaru – viņu saslēdza un lika ūdenī vai zem zemes, bet burvju mākslinieks allaž spēja izlauzties sveiks un vesels. Hudini bija arī kaislīgs fizikas aizstāvis un centās pierādīt, ka mistika nepastāv. Viņš rīkoja seminārus un atklāja vairāku triku noslēpumus, lai cilvēki pārstātu ticēt neskaidrajām lietām. Hudini ar sievu pat bija izstrādājis īpašu kodu sistēmu, ar kuru viņi mēģinās sazināties pēc nāves, lai pārliecinātos, ka pēcnāves dzīve neeksistē. Sieva mēģināja ar viņu sazināties vēl 30 gadus pēc nāves, taču – nesekmīgi.
5.
Savulaik iespēja ceļot bija ļoti ierobežota, jo tam bija nepieciešams daudz laika un līdzekļu. Tādēļ ātri vien burvju mākslinieki nolēma skatītājus izklaidēt ne tikai ar krāšņiem trikiem, bet arī eksotisku izskatu. Piemēram, mākslinieks Okito izlikās par japāni, kaut arī patiesībā bija no Nīderlandes. Viens no viņa slavenākajiem trikiem bija bumbas levitācija jeb lidināšana pa telpu, tai nepieskaroties. Tāpat par ķīnieti izlikās arī amerikānis Čung Ling So, kura īstais vārds bija Viljams Robinsons. Lai gan arī viņu triki bija gana iespaidīgi, skatītājus mākslinieki sapulcēja arī ar savu neparasto izskatu.
6.
Mūsdienās burvju mākslinieki sarosījušies ne pa jokam. Taču nu to šovus var vērot ne tikai klātienē, bet arī televizora ekrānā vai pat interneta video portālos. Viens no mūsdienu slavenākajiem iluzionistiem ir Deivids Koperfīlds. Viņš prot ne tikai dažādus trikus, bet arī izstrādāt jokus ar visai vērienīgiem objektiem. Piemēram, 1983. gadā Deivids lika izgaist ASV Brīvības statujai, 1984. gadā lidoja pāri Lielajam kanjonam, bet 1986. gadā izgāja cauri Ķīnas mūrim. Gadiem ilgi Koperfīlda triki pētīti, un dažiem no tiem rasts izskaidrojums. Iziešana cauri sienai esot bijis vien veikls optiskais māns, kurā Koperfīldam palīdzējis dublieris. Savukārt statujas izzušanas ilūziju Deivids panācis ar inženierijas trikiem – skatuvi lēnām pabīdot prom no statujas.
7.
Arī Latvijā sastopami vairāki prasmīgi iluzionisti. Noteikti esi dzirdējis par Pecolli pāri, kuri izklaidē skatītājus ar visneizskaidrojamākajiem trikiem. Bet vai zināji, ka latvieši burvju trikiem nodarbojās jau 19. gadsimta sākumā? Johans Jānis Štrauss ar saviem šoviem apceļoja Ķīnu, Japānu, Afganistānu un citas tālās zemes. Viens no viņa kroņa numuriem bija lidošana uz koka vai slotas. Lai gan šis triks nebija viņa izgudrojums, tas iekaroja lielu popularitāti. Par saviem nopelniem Johans Štrauss saņēma vairākus apbalvojumus, piemēram, Napoleons III viņam piešķīra zelta piespraudi ar briljantiem.
Materiāls no žurnāla „Ilustrētā Junioriem”, IV, 2017 (88), 18. – 21.lpp.
