Vainagdzērves ir ļoti skaisti putni, kas mājo krūmainajos Āfrikas upju un ezeru krastos. Vainagdzērves augums pārsniedz vienu metru, un viņas spārnu izpletums sasniedz 1,90 m. Šie putni dzīvo pāros, kas apvienojas plašākās kolonijās, dažkārt tādējādi biedrojas vairāk nekā 100 īpatņu. Vainagdzērves bieži mitinās kopā ar citām dzērvju sugām. Dienu vainagdzērves pavada uz zemes, meklējot barību, bet naktī uzlaižas drošībā – koku zaros. Ja vainagdzērvēm uzklūp kāds plēsējs, viņas metas skriet izplestiem spārniem. Kad sasniegts noteikts ātrums, dzērves sāk vēzēt spārnus un paceļas lidojumā.

Vainagdzērves no citām sugām atšķiras ar savu krāšņo galvu. Vaigi, ko nesedz spalvas, ir koši sarkani, un tie kontrastē ar lieliem un baltiem laukumiem. Galvas virsu klāj zīdainas, mīkstas, melnas spalvas, bet uz pakauša slejas dzeltenu spalvu cekuls. Cekula spalvas kā stari tiecas augšup, veidojot tādu kā vainagu vai kroni, ar ko arī izskaidrojams dzērves nosaukums.

Dienā vainagdzērves klīst pa zālainiem klajumiem ūdens piekrastē, meklējot barību. Šīs dzērves galvenokārt pārtiek no sēklām, pumpuriem un ogām, bet ēd arī kukaiņus, piemēram, sienāžus, circeņus un vaboles. Vainagdzērves neatsakās no tārpiem un gliemjiem , un reizēm viņām izdodas notvert arī vardes, ķirzakas, putnu mazuļus un sīkus zīdītājus. Kamēr lielākā daļa dzērvju barojas, kāds putns vienmēr paliek sardzē un uzmana, vai netuvojas plēsējs.

Riesta periodā, kas ilgst no augusta līdz septembrim, tēviņi dejo mātītēm. Viņi iepleš un plivina spārnus, tā izrādot košās spalvas, palecas gaisā un nolaižas atpakaļ uz zemes te uz vienas, te uz otras kājas.

Vainagdzērve no zāles un zariņiem uz zemes veido lielu ligzdu, kas ieslēpta krastmalas augos un atrodas visai tuvu ūdenskrātuvei. Olas perē abi vecāki. Kamēr mātīte tup ligzdā, tēviņš uzturas tuvumā un nikni dzen projām visus, kas uzdrošinās tuvoties perēklim.
Mātīte ligzdā izdēj divas vai trīs gaišas olas, kuru garums sasniedz astoņus centimetrus. Parasti visi vienas vainagdzērvju kolonijas pāri olas izdēj reizē, un arī mazuļi izšķiļas vienā un tai pašā laikā. Kad mazuļi pametuši ligzdu, tie pulcējas kopā un gaida vecākus atgriežamies ar barību.