Pirms vairākiem gadsimtiem pilsētas bija nelielas un nebija vajadzības pēc ielu nosaukumiem. Ar laiku tās paplašinājās un tika būvēts aizvien vairāk ēku. Lai vieglāk atrastu nepieciešamo, tika nolemts ielām piešķirt nosaukumus. Senāk tos aizguva no dažādām lietām, notikumiem un svarīgiem cilvēkiem. Piemēram, ielas sauca valdnieku, karaļu un citu personu vārdos, lai uzsvērtu viņu varenumu. Tomēr bija ielas, kas savu nosaukumu ieguva raksturīgas iezīmes dēļ. Piemēram Rīgā kāda iela nodēvēta par Rīdzenes ielu, jo vietā, kurā tagad atrodas iela, reiz tecējusi Rīdzenes upe.

Mūsdienās ielas nosaukums tiek izvēlēts tā, lai labāk raksturotu konkrēto ielu. Piemēram, Parka iela, visticamāk atrodas parka tuvumā, savukārt Skolas iela ved uz skolu. Turklāt ielai nevar piešķir jebkuru nosaukumu, kas ienāk prātā. Latvijā ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuros ir noteikts, kādu nosaukumu drīkst piešķirt. Tajos minēts, ka tam ir jāatbilst latviešu valodas un Latvijas vēstures tradīcijām, labiem tikumiem un jāiekļaujas latviskajā kultūrvidē
. Piemēram, ielas galvenokārt tiek nosauktas ģeogrāfisko vietu vārdos, personu vārdos, vadoties pēc puķu un dzīvnieku nosaukumiem.

Tomēr ir arī izņēmumi, piemēram, Gaujas ciematā vairākas ielas ir nodēvētas dažādu ķīmisko vielu nosaukumos – Hlora un Ozona iela. Pirms aptuveni 30 gadiem šajā teritorijā tika piešķirta zeme māju būvniecībai. Tā kā darbinieki bija ar zinātni saistīti cilvēki, tad pēcāk arī ielām tika piešķirti nosaukumi, kas saistīti ar zinātni.