1.
Reiz mazā mājiņā dzīvoja ļoti nabadzīgi vecīši. Viņiem nebija nekā ēdama. Viņi saslaucīja saujiņu miltu, iejauca kaziņas pienā un izcepa kukulīti. Nolika to uz loga, lai tas atdzistu. Kukulītis nolēca no loga un aizbēga.
2.
Ceļā viņu satiek kaķis. Kaķis saka: — Kukulīt, es tevi ēdīšu!
Bet kukulītis atsaka tā: — Neēd vis mani, es tev pastāstīšu pasaku. Mani izcepa no saujiņas miltu un nolika uz loga, lai es padzistu. Es aizbēgu no vecīša un vecenītes, no tevis, kaķīt, arī aizbēgšu!
3.
Kamēr kaķis kukulīša pasaku klausās, viņš jau gabalā. Tālāk ejot, kukulītis satiek suni. Suns viņam prasa: — Kur skriesi? Es tevi ēdīšu!
Bet kukulītis sunim atkal stāsta savu pasaku.
4.
Kamēr suns klausās, kukulītis jau gabalā. Mežā viņam pretī nāk vilks. — Kukulīt, es tevi ēdīšu!— vilks saka. Kukulītis lūdzas, lai vilks viņu neēd, un atkal sāk savu pasaku.
5.
Kamēr vilks pasaku klausās, kukulītis aizbēg. Pēdīgi viņš satiek lapsu. Tā saka: — Kukulīt, es tevi ēdīšu!
— Neēd vis mani, lapsiņ, es tev pastāstīšu pasaciņu. Lapsa saceļ ausis un saka uz kukulīti:— Es slikti dzirdu, uzkāp man uz auss un stāsti vēlreiz!
Kukulītis kāpj arī. Bet lapsa pamet galvu uz augšu, saķer kukulīti mutē un apēd. Ko tu gudrai padarīsi!
Latviešu tautas pasaka (1987.) Kukulītis. Rīga: Liesma.
